Aktualitātes

Aicinām uzņēmējus pievienoties sarunām ar Zemkopības ministru 25.06.2018. Ziru tautas namā 17.00

Pirmdien, 25. jūnijā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs darba vizītē dosies uz Kurzemi, ko visvairāk skāris pēdējo mēnešu sausums. Ministrs apmeklēs vairākas zemnieku saimniecības un pašreizējo situāciju lauksaimniecībā pārrunās ar lauku uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem.  Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “Kurzemes jērs” Pūres pagastā, kurā audzē Šarolē šķirnes aitas, ministrs apmeklēs pulksten 9.30. Pēc tam Jānis Dūklavs dosies uz saimniecību SIA “MS Kārkli” Kandavas pagastā, kurā ir avenāju un cidoniju stādījumi.  Pulksten 11.20 zemkopības ministrs apmeklēs bioloģisko saimniecību – Kabiles pagasta zemnieku saimniecību “Rozbeķi”, kura specializējusies piena un gaļas lopkopībā. Nākamā, kurp dosies Jānis Dūklavs, ir graudkopības saimniecība “Ezergaļi” Vārmes pagastā.  Plānots, ka pulksten 15.00 zemkopības ministrs apmeklēs Alsungas novada zemnieku saimniecību “Gerdas”, kura arī saimnieko bioloģiski un nodarbojas gan ar lopkopību, gan augkopību.  Savukārt Ziru pagasta augļkopības saimniecību “Kalnarāji 2”, kurā ir ķiršu un ābeļu stādījumi, Jānis Dūklavs apmeklēs pulksten 16.30.  Pulksten 17.00 Ziru tautas namā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tiksies ar lauku uzņēmējiem, lauksaimniecības konsultantiem un pašvaldību pārstāvjiem, lai informētu par Zemkopības ministrijas turpmāko rīcību saistībā ar ilgstošā sausuma ietekmi uz lauksaimniecību.  Dokuments (.PDF)

25.06.2018

Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde

19.jūnijā Kuldīgā notika Kurzemes plānošanas reģiona (turpmāk - KPR) attīstības padomes sēde, kuras darba kārtībā tika iekļauts jautājums par ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā. Kurzemes reģiona pašvaldību vadītāji informēja par vairākiem simtiem lauksaimnieku, kas ir vērsušies pašvaldībās pēc atbalsta un risinājuma saistībā ar ilgstošā sausuma radītājiem postījumiem lauksaimniecībā. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja I.Bērziņa informēja, ka Kuldīgas novadā pēc atbalsta ir vērsušies vairāk kā 60 zemnieku saimniecības gan graudkopības, gan lopkopības, gan augļkopības jomās. Ir zemnieku saimniecības graudkopības jomā, kuras norādījušas, ka sausuma rezultātā iespējamie ražas zaudējumi sastādīs līdz pat 80 % no paredzētas ražas. Kuldīgas novadā ir vietas, kur lietus pēdējo reizi ir lijis 30.aprīlī un vairākas vietas, kur lietus pēdējo reizi ir lijis 3.maijā. Lauksaimnieki norādījuši, ka drīzumā sinoptiķu solītais lietus situāciju būtiski neuzlabos, jo ilgstošais sausums lauksaimniecības platības ir neatgriezeniski bojājis. Kurzemes reģionā lielā sausuma dēļ lopkopji nespēj nodrošināt lopiem barību, kā rezultātā jāpieņem lēmums likvidēt daļu no ganāmpulkiem. Lauksaimniekiem, saskaroties ar būtiskiem zaudējumiem kritisko laikapstākļu dēļ, ir risks neizpildīt finansiālās saistības un saņemt soda sankcijas. Zemnieki lūdz atbalstu pašvaldībās, norādot, ka oficiāli izsludināts ārkārtas stāvoklis, būtu pamats sankcijas nepiemērot, kā arī pārskatīt citu finansiālo saistību izpildes nosacījumus. Kā norādījuši Kurzemes zemnieki, šī gada sausuma un karstuma sekas būšot jūtamas arī nākamajā sezonā, un paredzamais zaudējumu apmērs krietni vien pārsniegs kompensācijas, ko varētu saņemt no valsts. Klātesošie pašvaldību vadītāji vienbalsīgi pieņēma lēmumu, pamatojoties uz likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un 2.punktu, rosināt Ministru Kabinetam, Krīzes vadības padomei, Zemkopības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, rosināt izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā     Kurzemes reģionā, nosūtot atbildīgajām institūcijām kopīgu KPR pašvaldību vēstuli. 

21.06.2018

Zemes fonda īpašumu portfelis sasniedzis 5000 hektārus; pieaug reversās nomas darījumu īpatsvars

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Zemes fonds kopš darbības sākuma ir iegādājies 290 īpašumus 5000 hektāru platībā, darījumos kopumā ieguldot 13,2 miljonus eiro. Šogad darījumos plānots ieguldīt aptuveni 10 miljonus eiro. Pēdējā pusgada laikā Zemes fonda īpašumu portfelī būtiski pieaudzis reversās nomas darījumos iegādāto īpašumu īpatsvars. Šā gada aprīlī tas veidoja jau 12% no fonda īpašumiem. Kopumā pieprasījums pēc Zemes fonda pakalpojumiem saglabājas stabili augsts ar pieaugošu tendenci. Šogad 1. ceturksnī Zemes fonds veicis jaunus darījumus 2 miljonu eiro apmērā, iegādājoties 640 hektārus. Tas ir par 28% vairāk nekā pagājušā gada 1. ceturksnī platību ziņā un par 66% vairāk ieguldīto resursu ziņā. Būtiski, ka privātpersonas, pārdodot zemi fondam, saskaņā ar likumu tiek atbrīvotas no 20% Iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Ina Alksne, ALTUM Zemes fonda vadītāja: “Šobrīd 99% no mūsu iegādātajiem īpašumiem jau ir iznomāti lauksaimniecības vajadzībām, faktiski visi iegādātie īpašumi ātri atgriežas darbībā. Kopš reversās nomas pakalpojuma ieviešanas pērnā gada rudenī, zemes īpašnieki fondam ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdevuši 600 hektārus lauksaimniecības zemes. Šajos darījumos esam ieguldījuši 1,9 miljonus eiro. Redzam, ka lauksaimnieki novērtē un izmanto iespēju ar reversās nomas palīdzību saimniecībai ne tikai iegūt tālākai attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, bet arī to, ka līgums paredz skaidrus un pārskatāmus nosacījumus – noslēdzot reversās nomas darījumu, uzreiz tiek noteikta zemes atpakaļpirkuma cena un termiņš, kā arī noslēgts zemes nomas līgums.” Aktīvākais reģions darījumu ziņā kopumā un arī reversās nomas darījumos ir Zemgale – līdz aprīļa vidum fondam ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdoti 24 īpašumi Zemgalē, to kopējā platība ir 300 hektāri. Kopumā zemākā aktivitāte joprojām ir Latgalē, turklāt tur liela daļa piedāvāto īpašumu ir iegādei neatbilstoši, jo ir ilgstoši nekopti un aizauguši, un to iegāde fondam būtu saimnieciski neizdevīga, vai arī tādi, kuri īpašuma sastāva dēļ aktīvai lauksaimnieciskai darbībai nav piemēroti. Zemes fonda iegādātās platības pa reģioniem: Zemgale – 2071 hektāri, Kurzeme – 942 hektāri, Vidzeme – 825 hektāri, Rīgas reģions – 725 hektāri, Latgale – 437 hektāri. Zemes fonds darbojas kopš 2015. gada jūlija. Tas pērk nekustamos īpašumus visā Latvijas teritorijā, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Fonds pērk īpašumus par cenām, kas nepārsniedz vidējās cenas tirgū līdzvērtīgai lauksaimniecības zemei attiecīgajā novadā un pagastā. Pagājušā gada novembrī fonds sāka piedāvāt reversās nomas pakalpojumu. Informācija par ALTUM Zemes fondu: https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/zemes-fonds-1/ Par ALTUM Attīstības finanšu institūcija ALTUM ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas. 2017. gada jūnijā ALTUM saņēma starptautiskās kredītreitingu kompānijas Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 valsts kapitālsabiedrībai, kas apliecina ALTUM stabilo finanšu situāciju. Savukārt 2017. gada 24. oktobrī ALTUM obligācijas tika iekļautas regulētajā tirgū - biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā. 

23.04.2018

Efektīviem uzņēmumiem šogad samazinājušās izmaksas par elektroenerģiju

2018. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais obligātās iepirkumu komponentes (OIK) finansēšanas modelis, un februārī uzņēmumi saņēma pirmos elektroenerģijas rēķinus ar būtisku izmaksu samazinājumu energoefektīviem uzņēmumiem.   OIK finansēšanas modeļa maiņa ir viens no Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.   Rūpniecības atbalsta programmas pamatvirzieni ir saistīti ar nozares starptautiskās konkurētspējas kāpināšanu. Tie ietver vairāku pasākumu kopumu, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, kvalificēta darbaspēka piesaistei, ražotņu modernizācijai un paplašināšanai, kā arī eksporta veicināšanai un jaunu tirgu apgūšanai.   Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas vietējiem rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs. Līdz ar to jebkādi papildu maksājumi, kas tiek piemēroti par elektroenerģijas izmantošanu, vienmēr daudz spēcīgāk skars tieši rūpniecības uzņēmumus.   Tieši tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc no šā gada ir mainīts OIK finansēšanas modelis, sadalot to divās daļās – fiksētajā jeb jaudas komponentē, kas ir atkarīga no elektrības pieslēguma sprieguma pakāpes, un mainīgās daļas, kas veidojas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai. Tādejādi tiek mazināts gan neproporcionāli augstais OIK maksājumu slogs rūpniecības uzņēmumiem, gan arī uzņēmumi kopumā tiek stimulēti domāt par elektroenerģijas izmantošanas efektivitāti, pārvērtējot reāli nepieciešamās jaudas un atsakoties no liekā. Jau šobrīd varam teikt, ka efekts ir bijis pozitīvs, un daudzi uzņēmumi piesakās arī individuālajām konsultācijām AS “Sadales tīkls”, lai noskaidrotu savam uzņēmumam visoptimālākos elektroenerģijas piegādes risinājumus.   Pārbaudīt to, kā OIK maksājuma izmaiņas ietekmē katru uzņēmumu, iespējams AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” interneta mājaslapā: http://www.eptirgotajs.lv/oik-kalkulators/#/. Ja elektroenerģijas izdevumi, salīdzinājumā ar 2017. gadu, samazinās, tas liecina, ka uzņēmums elektroenerģijas pieslēgumu izmanto efektīvi, bet, ja izdevumi palielinās, tas visdrīzāk liecina par nepieciešamību izvērtēt pieslēguma izmantošanas efektivitāti.   Piemēram, kokapstrādes uzņēmums ar pieslēguma jaudas efektivitāti 50,9% šogad ietaupīs gandrīz 6000 eiro, ar 28% efektivitāti – gandrīz 3000 eiro.  Savukārt uzņēmumam, kura efektivitāte šobrīd ir tikai  7,8%, noteikti jādomā par efektivitātes palielināšanu, lai lieki nepārmaksātu.   Papildus Latvijas rūpniecības uzņēmumiem energoefektivitātes paaugstināšanai ES struktūrfondu programmās šobrīd ir pieejami 32,5 miljoni eiro. Ir izveidots arī Energoefektivitātes fonds, no kura valsts attīstības finanšu institūcija Altum turpmākajos gados atbalstīs dažādu energoefektivitātes pasākumu un risinājumu iedzīvināšanu Latvijas uzņēmumos.   Infografika: Zemākas elektroenerģijas izmaksas = konkurētspējīgāki uzņēmumi   Video: Rūpniecības atbalsta programma       Evita Urpena Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Tālrunis 67013193 E-pasts: evita.urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv Web: www.em.gov.lv; www.energoefektivakaeka.lv Twitter: @EM_gov_lv; @siltinam Youtube: http://www.youtube.com/dzivosiltak Facebook: http://www.facebook.com/siltinam Flickr: https://www.flickr.com/photos/ekonomikasministrija

13.02.2018

LOSP: Gaļas liellopu nozares dzīvotspēja nākotnē jāvirza uz produkcijas kvalitātes celšanas un patērētāju izglītošanas bāzes

LOSP: Gaļas liellopu nozares dzīvotspēja nākotnē jāvirza uz produkcijas kvalitātes celšanas un patērētāju izglītošanas bāzes7.februārī notika Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) gaļas liellopu nozares darba grupa, kurā kopā sanāca nozares pārstāvji, lai vienotos par tālākajām darbībām un virzieniem, kā nozarei attīstīties un būt dzīvotspējīgai pašai par sevi, nekoncentrējoties uz valsts un Eiropas Savienības atbalsta mehānismiem.Diskusijā izkristalizējās jautājums par to, ka liellopu gaļas saimniecībām jau tagad jāsāk plānot un izprast situāciju, kas varētu rasties pēc 2020.gada, pie varbūtības, ka atbalsts mazāk labvēlīgiem apvidiem, brīvprātīgi saistītais atbalsts un bioloģiskie maksājumi gaļas liellopu audzētajiem būtiski samazināsies. 2020.gads strauji tuvojas, un katrai saimniecībai pašai jāizvērtē iespējamie situācijas scenāriji un risinājumi. Alma Bērziņa, LOSP dalīborganizācijas Latvijas Jauno Zemnieku klubs pārstāve: “Aktualizējām jautājumus gan par kvalitatīvi nobarotiem jaunlopiem un gaļas ražošanu, gan kvalitatīvu vaislas dzīvnieku audzēšanu, jo abos gadījumos nepieciešams izglītot lauksaimniekus par to, kā izaudzēt kvalitatīvu produkciju, neatkarīgi no tā, ko paši nolēmuši ražot, jo tikai kvalitatīvs produkts var saņemt augstu cenu un nodrošināt saimniecības dzīvotspēju ilgtermiņā. Lai ieņemtu vietu maksātspējīgākos tirgos, saimniekiem ir jāstrādā kopīgi pie apjomu nodrošināšanas, un paralēli tam visam steidzami jāmācās pāriet uz rentablu ražošanu, lai izdzīvotu arī bez subsīdijām. Lai visi nozares attīstības soļi ietu secīgi, nevaram iztikt arī bez savas produkcijas gala patērētājiem, līdz ar to arvien mērķtiecīgāk strādāsim pie iedzīvotāju izglītošanas par to, kas ir kvalitatīva liellopa gaļa un kā to atšķirt milzīgajā piedāvājuma klāstā no zemākas kvalitātes produkcijas, lai radītu tai stabilu ilgtermiņa pieprasījumu arī mūsu valstī.”________________________________Biedrība - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) - ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 60 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.Informāciju sagatavoja: Krista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste.Papildu informācija pa tālruni 67027320, 26311133 vai sūtot e-pastu uz losp@losp.lv

09.02.2018

Aicina mikro, mazus un vidējos uzņēmumus iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai

Valsts darba inspekcija (VDI) aicina mikro, mazus un vidējos uzņēmumus (ar nodarbināto skaitu līdz 50) iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai, kas paredzēts nodarbināto drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai un uzņēmumu darba vides sakārtošanai atbilstoši darba aizsardzības un darba tiesību prasībām.   Latvijas uzņēmēji var pieteikties atbalsta saņemšanai un sakārtot darba vidi savā uzņēmumā atbilstoši darba aizsardzības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Atbalstu sniegs VDI piesaistītie speciālisti: kompetentās institūcijas, kompetentie speciālisti, akreditētā laboratorija un izglītības iestāde.   Atbalsts tiek sniegts Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr.7.3.1.0/16/I/001 ietvaros, kas paredz uzņēmumiem saņemt darba vides risku izvērtēšanu, darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi, rekomendācijas par darba aizsardzības struktūras izveidošanu, apmācības darba aizsardzības speciālistiem un uzticības personām. Saskaņā ar eksperta norādījumiem, atbalsta ietvaros tiks nodrošināta arī laboratorisko mērījumu veikšana. Ar minētā projekta palīdzību līdz 2022.gada 31.decembrim atbalsts tiks sniegts 4700 uzņēmumiem.   Atbalstam var pieteikties uzņēmumi, kas veic kādu no Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumu Nr. 99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 1. pielikumā noteiktajiem komercdarbības veidiem atbilstoši vispārējās saimnieciskās darbības klasifikācijai NACE.      Iepazīties ar atbalsta piešķiršanas noteikumiem un pieteikumu veidlapas ir atrodamas VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā “Projekti”-> “ESF” -> apakšsadaļā “Atbalsts darba devējiem”.   Pieteikumu var iesniegt parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz e-pastu info.esf@vdi.gov.lv, nosūtot pa pastu vai personīgi iesniedzot VDI ESF projekta lietvedībā, Kr.Valdemāra iela 17-17, Rīga, LV-1010, darba dienās no plkst. 08:00 līdz 17:00 un piektdienās no plkst. 08:00 līdz 14:30.   Papildus informāciju par pieteikuma sagatavošanu un par atbalsta piešķiršanu var iegūt pa tālruni 25484719 vai 25702127, vai nosūtot uz e-pasta adresi info.esf@vdi.gov.lv.   Informāciju sagatavoja: Evita Rancāne, Valts darba inspekcijas ESF projekta vecākā eksperte sabiedrisko attiecību jautājumos.

09.02.2018