Aktualitātes

Aizdevumi bez nodrošinājuma privāto un pašvaldības uzņēmumu energoefektivitātei

Novecojusi apkures sistēma un ventilācija, dažādu ar ražošanu saistītu neefektīvu iekārtu darbināšana, kas neefektīvi patērē darbaspēka resursu, telpu sildīšana vai dzesēšana un apgaismojums, kas atpaliek no šodienas iespējām – šie ir tikai daži no galvenajiem iemesliem, kāpēc  Latvijas uzņēmumi, gan privātie, gan valsts un pašvaldību paspārnē esošie, katru dienu tērē vairāk enerģijas nekā nepieciešams, un pats galvenais - zaudē daudz naudas.  Risinājums, kā pašvaldībai vai uzņēmumam kļūt energoefektīvākam un ietaupīt naudu, ir vienkāršāks nekā varētu šķist. Attīstības finanšu institūcija ALTUM ir ieviesusi jaunu valsts atbalsta programmu, kas energoefektivitātes uzlabošanai visa veida uzņēmumos un pašvaldībās piedāvā finansējumu beznodrošinājuma aizdevumu veidā. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams galvojums vai ķīla. Aizdevums tiks atmaksāts no ietaupījuma, kas rodas pēc energefektivitātes projekta pabeigšanas. Turklāt, finansējumu saņemt ir ļoti vienkārši un bez liekas birokrātijas. Ar ko jāsāk? Pirmkārt, sazinieties ar ALTUM, lai apspriestu, kādas varētu būt uzņēmuma vajadzības un finansējuma risinājumi. Situācijas var būt patiesi dažādas, taču būtiski zināt, ka ar jauno ALTUM programmu faktiski visām ir iespējams risinājums, kā rezultātā tiek panākts būtisks energo un citu resursu naudas ietaupījums. Tāpat būtiski, ka energoefektivitātes projekti vidēji atmaksājas jau 2 līdz 8 gados. Energoefektivitātes uzlabošanai var veikt visplašāko pasākumu klāstu – veikt elektrosistēmu, ierīču un iekārtu nomaiņu, dažāda veida enerģijas plūsmu (gaiss, tvaiks, dūmgāze) rekuperācijas iekārtu uzstādīšanu, apgaismojuma nomaiņu uz LED ar vai bez viedās lietošanas sistēmas, apkures sistēmu modernizēšanu. Tāpat var ieviest dažādus atjaunojamo energoresursu risinājumus, kā piemēram saules paneļus un kolektorus, ar biomasu darbināmus apkures katlus un koģenerācijas iekārtas, kā arī sākt izmantot arvien lielāku popularitāti iemantojošo elektrotransportu.  Vienam uzņēmumam varam piešķirt aizdevumu apjomā no 20 tūkstošiem līdz pat 2,85 miljoniem eiro, turklāt mūsu finansējumu var kombinēt arī ar grantiem citās programmās. Varam finansēt līdz 85% no projekta vērtības, aizdevumu izsniedzot uz termiņu līdz 10 gadiem. Kā jau minēju, svarīgākā prasība ir, lai no ietaupījuma, kas rodas energoefektivitātes projektu ieviešot, iespējams atmaksāt aizdevumu un uzņēmumam nerodas ietekme uz esošo naudas plūsmu. Pieminēšanas vērts noteikti ir arī tas, ka finansēt varam arī lietotas iekārtas, ja tās ir efektīvākas par tām, kuras uzņēmums lieto šobrīd.  Vēlos arī uzsvērt, ka energoefektivitātes projektos finansiāls ietaupījums rodas ne tikai no energoresursu ietaupījuma, bet arī no darbaspēka ietaupījums un no nākotnes remontu izmaksām. Tas viss jāņem vērā. Saņemt aizdevumu ir vienkārši –  jāaizpilda pieteikuma veidlapa, kurā ietverti vēlamie darbi, izmaksas un gaidāmais ietaupījums. Ja šajos aprēķinos nepieciešama palīdzība – ALTUM eksperti gan konsultēs, gan palīdzēs veikt aprēķinus. Kā tas strādā? Pavisam svaigs piemērs no Kurzemes puses – Smārdes pagasta Milzkalnē uzsākts novecojušās apkures sistēmas nomaiņas un modernizācijas projekts, kurā uzņēmums “Šlokenbeka” piesaistījis ALTUM finansējumu 170 tūkstošu eiro apmērā, lai Milzkalnes ciemā veiktu apkures katla nomaiņu un siltuma padeves sistēmas automatizāciju. Pēc apkures katla un šķeldas padeves sistēmas automatizācijas plānots, ka kurināmā patēriņš samazināsies par vairāk kā 25%. Līdz ar apkures sistēmas modernizāciju, samazināsies arī citi maksājumi, piemēram, izmaksas par elektroenerģiju, nebūs jāveic novecojušo sistēmu remonts, samazināsies kurinātāju nepieciešamība no četriem uz vienu u.c. Ja Jūsu uzņēmumam vai pašvaldībai ir radusies interese, aicinu sazināties ar ALTUM energoefektivitātes ekspertu Edgaru Kuduru, edgars.kudurs@altum.lv, t.20204664, plašāka informācija par ALTUM energoefektivitātes aizdevumiem arī www.altum.lv

23.08.2018

Būs pieejams papildus finansiālais atbalsts attīstībai mazajām lauku saimniecībām, uzņēmumiem un zivsaimniecībām

Otrdien, 24. jūlijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar akciju sabiedrību “Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum) sagatavoto noteikumu projektu lauku uzņēmēju un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu piešķiršanas nosacījumiem. Noteikumu projekts paredz, ka aizdevumus varēs saņemt lauksaimniecības un lauku saimnieciskās darbības veicēji lauku reģionos, uzņēmējdarbības uzsācēji, kā arī zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēji. Tādējādi aizdevumu programma papildinās finanšu tirgū pieejamo kredītiestāžu finansējumu. “Esam raduši iespēju vēl efektīvāk atbalstīt mazās saimniecības un uzņēmumus lauku reģionos. Jauno atbalsta programmu varēs izmantot jaunie lauksaimnieki, mazās saimniecības, bioloģiskie lauksaimnieki, mājražotāji, pakalpojumu sniedzēji lauku apvidos un arī mazie zivsaimniecības uzņēmumi saimnieciskās darbības sākšanas stadijā, kam gada apgrozījums nepārsniedz 70 000 eiro. Šīs programmas mērķis ir veicināt lauku iedzīvotāju iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā, dodot iespēju piekļūt finanšu resursiem saimnieciskās darbības sākšanai un tālākai attīstībai. Tam papildus jāstimulē uzņēmējdarbības attīstība reģionos un kopumā pozitīvi jāietekmē sociālekonomiskā situācija laukos,” norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš: “Jaunā programma visnoderīgākā būs uzņēmējiem, kas ir darbības uzsākšanas stadijā vai kuriem neliels apgrozījums. Šie uzņēmumi sastopas ar tām pašām finansējuma pieejamības grūtībām, ar kurām pārējo nozaru saimnieciskās darbības uzsācēji – nepietiekamas kredītvēstures, darbības nozares un darbības risku specifikas, finanšu plūsmas un nodrošinājuma trūkuma  dēļ komercbanku finansējums darbības uzsākšanai viņiem nereti ir ierobežots.  Jaunajiem uzņēmējiem citās nozarēs ir pieejama Altum Starta programma, kurai jau daudzus gadus ir nemainīgi stabils un augsts pieprasījums. Jaunā programma, kurai turklāt nav uzņēmuma vecuma ierobežojuma, padarīs pieejamāku finansējumu un palīdzēs atsperties jaunajiem un mazajiem uzņēmējiem tieši lauksaimniecības jomā. Mūsu pieredze liecina, ka, saņemot nepieciešamo atbalstu pirmo soļu veikšanai, uzņēmēji, kas veiksmīgi atmaksā aizdevumus, ar laiku kļūst par komercbanku finansējuma klientiem.” Noteikumu projekts nosaka lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmas finansējumu un īstenošanas kārtību, atbalstāmās darbības un aizdevumu pretendentus. Aizdevumu programma lauksaimniecības un lauku saimnieciskās darbības aizdevumam darbosies lauku teritorijās, tas ir, visā Latvijas teritorijā, izņemot pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 15 000 (Ventspils, Liepāja, Jelgava, Rīga, Valmiera, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils, Tukums, Salaspils un Cēsis), savukārt zivsaimniecības saimnieciskās darbības aizdevumu varēs saņemt saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas visā Latvijas teritorijā. Maksimālā pieejamā aizdevuma summa investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem būs līdz 100 000 eiro ar termiņu līdz 10 gadiem (būvniecības jomā – līdz 15 gadiem), tai skaitā apgrozāmajiem līdzekļiem līdz 35 000 eiro. Aizdevums līdz 7 000 eiro būs pieejams bez aizņēmēja līdzfinansējuma, virs šīs summas – ar 10% līdzfinansējumu. Kopējais aizdevumu programmas finansējums veido 13,8 miljoni eiro. Plānots, ka Altum aizdevumu pieteikumus sāks pieņemt šā gada augusta vidū. Plašāka informācija par jauno Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu”, pieejama MK tīmekļvietnē. ______________________________ Informāciju sagatavoja Viktorija Straujupe sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 67027622 viktorija.straujupe@zm.gov.lv

24.07.2018

Aicinām uzņēmējus pievienoties sarunām ar Zemkopības ministru 25.06.2018. Ziru tautas namā 17.00

Pirmdien, 25. jūnijā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs darba vizītē dosies uz Kurzemi, ko visvairāk skāris pēdējo mēnešu sausums. Ministrs apmeklēs vairākas zemnieku saimniecības un pašreizējo situāciju lauksaimniecībā pārrunās ar lauku uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem.  Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “Kurzemes jērs” Pūres pagastā, kurā audzē Šarolē šķirnes aitas, ministrs apmeklēs pulksten 9.30. Pēc tam Jānis Dūklavs dosies uz saimniecību SIA “MS Kārkli” Kandavas pagastā, kurā ir avenāju un cidoniju stādījumi.  Pulksten 11.20 zemkopības ministrs apmeklēs bioloģisko saimniecību – Kabiles pagasta zemnieku saimniecību “Rozbeķi”, kura specializējusies piena un gaļas lopkopībā. Nākamā, kurp dosies Jānis Dūklavs, ir graudkopības saimniecība “Ezergaļi” Vārmes pagastā.  Plānots, ka pulksten 15.00 zemkopības ministrs apmeklēs Alsungas novada zemnieku saimniecību “Gerdas”, kura arī saimnieko bioloģiski un nodarbojas gan ar lopkopību, gan augkopību.  Savukārt Ziru pagasta augļkopības saimniecību “Kalnarāji 2”, kurā ir ķiršu un ābeļu stādījumi, Jānis Dūklavs apmeklēs pulksten 16.30.  Pulksten 17.00 Ziru tautas namā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tiksies ar lauku uzņēmējiem, lauksaimniecības konsultantiem un pašvaldību pārstāvjiem, lai informētu par Zemkopības ministrijas turpmāko rīcību saistībā ar ilgstošā sausuma ietekmi uz lauksaimniecību.  Dokuments (.PDF)

25.06.2018

Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde

19.jūnijā Kuldīgā notika Kurzemes plānošanas reģiona (turpmāk - KPR) attīstības padomes sēde, kuras darba kārtībā tika iekļauts jautājums par ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā. Kurzemes reģiona pašvaldību vadītāji informēja par vairākiem simtiem lauksaimnieku, kas ir vērsušies pašvaldībās pēc atbalsta un risinājuma saistībā ar ilgstošā sausuma radītājiem postījumiem lauksaimniecībā. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja I.Bērziņa informēja, ka Kuldīgas novadā pēc atbalsta ir vērsušies vairāk kā 60 zemnieku saimniecības gan graudkopības, gan lopkopības, gan augļkopības jomās. Ir zemnieku saimniecības graudkopības jomā, kuras norādījušas, ka sausuma rezultātā iespējamie ražas zaudējumi sastādīs līdz pat 80 % no paredzētas ražas. Kuldīgas novadā ir vietas, kur lietus pēdējo reizi ir lijis 30.aprīlī un vairākas vietas, kur lietus pēdējo reizi ir lijis 3.maijā. Lauksaimnieki norādījuši, ka drīzumā sinoptiķu solītais lietus situāciju būtiski neuzlabos, jo ilgstošais sausums lauksaimniecības platības ir neatgriezeniski bojājis. Kurzemes reģionā lielā sausuma dēļ lopkopji nespēj nodrošināt lopiem barību, kā rezultātā jāpieņem lēmums likvidēt daļu no ganāmpulkiem. Lauksaimniekiem, saskaroties ar būtiskiem zaudējumiem kritisko laikapstākļu dēļ, ir risks neizpildīt finansiālās saistības un saņemt soda sankcijas. Zemnieki lūdz atbalstu pašvaldībās, norādot, ka oficiāli izsludināts ārkārtas stāvoklis, būtu pamats sankcijas nepiemērot, kā arī pārskatīt citu finansiālo saistību izpildes nosacījumus. Kā norādījuši Kurzemes zemnieki, šī gada sausuma un karstuma sekas būšot jūtamas arī nākamajā sezonā, un paredzamais zaudējumu apmērs krietni vien pārsniegs kompensācijas, ko varētu saņemt no valsts. Klātesošie pašvaldību vadītāji vienbalsīgi pieņēma lēmumu, pamatojoties uz likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un 2.punktu, rosināt Ministru Kabinetam, Krīzes vadības padomei, Zemkopības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, rosināt izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā     Kurzemes reģionā, nosūtot atbildīgajām institūcijām kopīgu KPR pašvaldību vēstuli. 

21.06.2018

Zemes fonda īpašumu portfelis sasniedzis 5000 hektārus; pieaug reversās nomas darījumu īpatsvars

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Zemes fonds kopš darbības sākuma ir iegādājies 290 īpašumus 5000 hektāru platībā, darījumos kopumā ieguldot 13,2 miljonus eiro. Šogad darījumos plānots ieguldīt aptuveni 10 miljonus eiro. Pēdējā pusgada laikā Zemes fonda īpašumu portfelī būtiski pieaudzis reversās nomas darījumos iegādāto īpašumu īpatsvars. Šā gada aprīlī tas veidoja jau 12% no fonda īpašumiem. Kopumā pieprasījums pēc Zemes fonda pakalpojumiem saglabājas stabili augsts ar pieaugošu tendenci. Šogad 1. ceturksnī Zemes fonds veicis jaunus darījumus 2 miljonu eiro apmērā, iegādājoties 640 hektārus. Tas ir par 28% vairāk nekā pagājušā gada 1. ceturksnī platību ziņā un par 66% vairāk ieguldīto resursu ziņā. Būtiski, ka privātpersonas, pārdodot zemi fondam, saskaņā ar likumu tiek atbrīvotas no 20% Iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Ina Alksne, ALTUM Zemes fonda vadītāja: “Šobrīd 99% no mūsu iegādātajiem īpašumiem jau ir iznomāti lauksaimniecības vajadzībām, faktiski visi iegādātie īpašumi ātri atgriežas darbībā. Kopš reversās nomas pakalpojuma ieviešanas pērnā gada rudenī, zemes īpašnieki fondam ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdevuši 600 hektārus lauksaimniecības zemes. Šajos darījumos esam ieguldījuši 1,9 miljonus eiro. Redzam, ka lauksaimnieki novērtē un izmanto iespēju ar reversās nomas palīdzību saimniecībai ne tikai iegūt tālākai attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, bet arī to, ka līgums paredz skaidrus un pārskatāmus nosacījumus – noslēdzot reversās nomas darījumu, uzreiz tiek noteikta zemes atpakaļpirkuma cena un termiņš, kā arī noslēgts zemes nomas līgums.” Aktīvākais reģions darījumu ziņā kopumā un arī reversās nomas darījumos ir Zemgale – līdz aprīļa vidum fondam ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdoti 24 īpašumi Zemgalē, to kopējā platība ir 300 hektāri. Kopumā zemākā aktivitāte joprojām ir Latgalē, turklāt tur liela daļa piedāvāto īpašumu ir iegādei neatbilstoši, jo ir ilgstoši nekopti un aizauguši, un to iegāde fondam būtu saimnieciski neizdevīga, vai arī tādi, kuri īpašuma sastāva dēļ aktīvai lauksaimnieciskai darbībai nav piemēroti. Zemes fonda iegādātās platības pa reģioniem: Zemgale – 2071 hektāri, Kurzeme – 942 hektāri, Vidzeme – 825 hektāri, Rīgas reģions – 725 hektāri, Latgale – 437 hektāri. Zemes fonds darbojas kopš 2015. gada jūlija. Tas pērk nekustamos īpašumus visā Latvijas teritorijā, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Fonds pērk īpašumus par cenām, kas nepārsniedz vidējās cenas tirgū līdzvērtīgai lauksaimniecības zemei attiecīgajā novadā un pagastā. Pagājušā gada novembrī fonds sāka piedāvāt reversās nomas pakalpojumu. Informācija par ALTUM Zemes fondu: https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/zemes-fonds-1/ Par ALTUM Attīstības finanšu institūcija ALTUM ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas. 2017. gada jūnijā ALTUM saņēma starptautiskās kredītreitingu kompānijas Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 valsts kapitālsabiedrībai, kas apliecina ALTUM stabilo finanšu situāciju. Savukārt 2017. gada 24. oktobrī ALTUM obligācijas tika iekļautas regulētajā tirgū - biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā. 

23.04.2018