Izglītība

Kas slēpjas aiz vārdiem „jādodas uz priekšu!”?

Pievienots: 21.12.2017

Autore:Ilze Brinkmane

Brocēnos strādā inovatīvi un ciena skolotājus

Brocēnu novada pašvaldības izglītības darba speciāliste I.Role lūgta komentēt J. Turlaja izteikumu, ka Brocēnos nevēlas doties uz priekšu līdzi laikam, bet vēlas, lai viss paliek pa vecam, viņa pētījuma autora paustās atziņas uzskata par nepatiesām. Brocēnu novada pašvaldības izglītības darba speciāliste norāda, ka esot lūgusi ekonomģeogrāfu J. Turlaju apmeklēt Brocēnu pašvaldību, bet viņš atrunājies ar nevaļu.
   I. Role argumentē: „Ja publiskajā telpā runā par kvalitāti, tad rādītājs nav tikai CE viena gada kopējais procents. Pētījumā ir izmantoti 2015. gada latviešu valodas, matemātikas un angļu valodas CE rezultāti, un kopējais procents ir aprēķināts ļoti nekorekti. Eksāmenus kārtoja 29 Brocēnu vidusskolas skolēni, pētījumā ir saskaitīti procenti un summa sadalīta uz 33 skolēniem, jo tāds bija skolēnu skaits 1. septembrī, nevis eksāmenu kārtotāju skaits. Jo lielāks ir skolēnu skaits mācību gada sākumā un mazāks reālais eksāmenu kārtotāju skaits, jo rodas zemāks procents. Pētījumā nav respektēts fakts, ka Brocēnu vidusskola ir vienīgā vidusskola novadā, kura izpilda pašvaldības norādījumu nodrošināt iespēju visiem novada jauniešiem bez atlases iegūt vispārējo vidējo izglītību savā novadā. Būtu jāievēro arī fakts, ka skola vidusskolas posmā piedāvā neklātienes programmu.
Brocēnu vidusskola ir inovatīva skola, kas nepārtraukti piedalās dažādos projektos, ir starp 100 skolām, kas pašlaik aprobē kompetenču pieeju izglītībā, un to dara 21 skolotājs visos izglītības posmos – sākumskolā, pamatskolā un vidusskolā. Apsveicama ir skolotāju uzdrīkstēšanās un atbildība, jo ne visas skolas veic aprobāciju visos izglītības posmos, turklāt metodisko darbu novadā vada šīs skolas skolotājas.
Mūžizglītības un kultūras institūta „Vitae” vadītājs Rolands Ozols uzrunāja pašvaldību un lūdza Brocēnu vidusskolas komandu nākamgad organizēt Latvijas mēroga konferenci, lai skolotāji dalītos ar savu pieredzi pilsoniskajā audzināšanā. Skolā bieži viesojas citu novadu skolotāji, un pieredzes apmaiņas semināros Brocēnu vidusskolas skolotāji dalās savā pieredzē. Viņi tiek aicināti kolēģiem vadīt kursus un dalīties labajā praksē. Brocēnu vidusskola ir liela skola, tajā mācās 596 skolēni, vairākās klašu grupās ir pat trīs paralēlklases.
Par to, ka tiek domāts par kvalitāti dažādos līmeņos, liecina arī fakts, ka 101 skolēns no Saldus novada brauc mācīties uz Brocēniem, turklāt arvien vairāk jauno ģimeņu Brocēnus izvēlas par savu dzīvesvietu. Par to nebrīnos, jo šeit ir sakārtota vide, ir nodrošinātas vietas inovatīvos bērnudārzos, daudzveidīgi interešu izglītības pulciņi gan skolā, gan kultūras un izglītības centrā, gan sporta skolā. Ir iespējams nodarboties ar hokeju un airēšanu, kas nav pieejami blakusnovados. Skolā ir izveidotas hokeja klases. Pilsētā veiksmīgi darbojas jauniešu centrs „Kopā”.
Brocēnu vidusskola ir inovatīva arī ar to, ka, sākot ar 1. klasi, ir iespēja mācīties tālmācībā. Šo iespēju izmanto ģimenes, kas ir devušās uz ārzemēm, bet nevēlas zaudēt saikni ar Latviju.
Brocēnu vidusskola Draudzīgā aicinājuma fonda skolu reitingā saņem balvas par augstiem sasniegumiem mācībās un mācību priekšmetu olimpiādēs, un arī šogad ir saņemts apbalvojums par augstiem sasniegumiem dabaszinību priekšmetos.
Skola bija viena no pirmajām, kas veiksmīgi iesaistījās pilotprojektā „Latvijas skolas soma” un nesen konferencē Rīgā dalījās savā pieredzē ar citiem Latvijas pašvaldību pārstāvjiem (sk. lv100.lv/jaunumi/latvijas-skolas-somasforuma-materiali/).
Pārliecinoši varu apgalvot, ka Brocēnu vidusskola ir paraugs daudzām inovācijām. Nobeigumā mans ieteikums ekonomģeogrāfam J. Turlajam: pirms minēt piemērus par kādu konkrētu skolu vai novadu, ir lietderīgi labi iepazīt reālo situāciju, lai konferencēs un plašsaziņas līdzekļos neizplatītu nepatiesu informāciju. Mans viedoklis – ekonomģeogrāfa pētījums ir tendēts uz Latvijas lauku iznīcināšanu.”
Laikraksts “Izglītība un kultūra” Nr.22 (532)
21.decembrī 2017. gadā
www.izglitiba-kultura.lv/raksti