Brocēnu valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs

Algoto darbinieku ieguvumi nākamgad: lielāka minimālā alga un neapliekamais minimums

Algoto darbinieku ieguvumi nākamgad: lielāka minimālā alga un neapliekamais minimumsMinimālās algas palielināšana ir viens no populārākajiem nodokļu reformā ietvertajiem grozījumiem. Taču šis gan nav vienīgais veids, kā turpmāko nodokļu politiku iecerēts padarīt algotajam darbaspēkam pievilcīgāku.  Ir vērts izprast arī diferencētā neapliekamā minimuma palielināšanas ietekmi uz dažādām atalgojuma grupām. Šīs izmaiņas stāsies spēkā jau ar 2018. gada 1. janvāri kā viens no pirmajiem soļiem, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību valstī.Uzdevums risināt strādājošo ienākumu nevienlīdzības problēmu ir iekļauts Valdības izstrādātajā rīcības plānā un jau sākotnēji ir bijis viens no Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās nodokļu reformas stratēģijas pamatmērķiem.Aprēķini liecina, ka reformas rezultātā ieguvēji būs teju 99% algoto darbinieku, turklāt naudas izteiksmē ar būtiskākajiem ieguvumiem var rēķināties tieši zemo algu saņēmēji.Minimālā alga būs 430 eiroNo nākamā gada minimālā alga tiks pacelta no 380 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) līdz 430 eiro.FM aprēķini liecina, ka minimālās algas paaugstināšana šādā apmērā, vienlaikus būtiski samazinot darbaspēka nodokļu slogu, nekaitēs uzņēmumu ārējai konkurētspējai, kā arī nepasliktinās uzņēmumu finansiālo situāciju, kas ir īpaši aktuāli valsts reģionos, kur kopējais darba samaksas līmenis ir zemāks.Jāpiebilst, ka no 2018. gada minimālā alga Latvijā būs lielāka nekā Lietuvā, kur tā paliks 380 eiro apmērā.Reformas rezultātā arī kopējās Latvijas darbaspēka izmaksas pietuvosies abu pārējo Baltijas valstu līmenim, kas ir būtiski, lai Latvija nezaudētu konkurētspēju.Būtiski pieaugs neapliekamais minimumsVienlaicīgi ar minimālā atalgojuma paaugstināšanu būtiski tiks celts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais diferencētais minimums.Šobrīd tas ir no 60 eiro līdz 115 eiro mēnesī (diferencēts: algai pieaugot, samazinās), taču no nākamā gada būs 0-200 eiro robežās un turpinās pieaugt ar katru gadu, 2019. gadā sasniedzot 0-230 eiro, bet 2020.gadā – 0-250 eiro robežu.Svarīgi zināt, ka algām līdz 440 eiro (pirms nodokļu nomaksas) neapliekamo minimumu katru gadu piemēros pilnā apmērā, respektīvi: 200 eiro 2018. gadā, 230 eiro 2019. gadā un 250 eiro 2020. gadā.Ienākumiem no 440 līdz 1 000 eiro mēnesī nākamajā gadā neapliekamais minimums, atbilstoši diferencēšanas principam, pieaugot algai, samazināsies, savukārt ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) netiks piemērots vispār.No 2019. gada, pieaugot neapliekamajam minimumam, paaugstināsies arī limits ienākumiem, kuriem tas netiks piemērots.Respektīvi, 2019. gadā neapliekamo minimumu vairs nepiemēros algām virs 1100 eiro mēnesī, savukārt 2020. gadā – piemērojot to pilnā apmērā (250 eiro) algām līdz 440 eiro, ienākumiem virs 1200 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) neapliekamais minimums būs 0 eiro.Neapliekamo minimumu piemēros uzreizBūtiskas izmaiņas paredzētas arī pārmaksātā IIN atgūšanas procesā.Līdz šim personai, kura saņem, piemēram, 430 eiro, algas izmaksāšanas brīdī tika piemērots neapliekamais minimums 60 eiro apmērā.Lai gada beigās atgūtu pārējo, kas pieskaitāms kā pārmaksātais IIN, ir nepieciešams iesniegt ienākumu deklarāciju.Savukārt no nākamā gada diferencētais neapliekamais minimums tiks pilnā apmērā piemērots algas izmaksāšanas brīdī. No tā īpaši iegūs mazāko algu saņēmēji (zem 500 eiro  mēnesī). Kādi būs aptuvenie ieguvumi?Nākamgad tiks samazināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).Ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī nodokļa likme saruks no 23% uz 20%, bet ja ienākumi ir lielāki, tai daļai, kas pārsniedz šo summu; paliks esošā likme 23%.Savukārt ienākumiem, kas būs virs 4583 eiro mēnesī (virs 55 000 eiro gadā), piemēros 31,4% likmi. Pozitīvas izmaiņas algoto darbinieku, kā arī ģimeņu finansēs ieviesīs arī reformā paredzētais IIN atvieglojums par apgādājamajiem. Par vienu apgādājamo tas no pašreizējiem 175 eiro mēnesī tiks palielināts līdz 200 eiro.Tas turpinās pieaugt arī divus nākamos gadus, 2019. gadā sasniedzot 230 eiro un 2020.gadā – 250 eiro mēnesī par vienu apgādājamo.Rēķinot kopumā, ģimene ar diviem apgādājamajiem (bērniem), kurā abi vecāki saņem minimālo algu, iegūs ap 108 eiro. Savukārt minimālās algas saņēmējs bez apgādājamajiem – 58 eiro.

06.02.2017

Nodokļu reformas ietekme uz ģimenes maciņu: kas jāzina par akcīzes pieaugumu degvielai?

Nodokļu reformas ietekme uz ģimenes maciņu: kas jāzina par akcīzes pieaugumu degvielai?Sākot ar 2018. gadu, spēkā stāsies izmaiņas, ko paredz Saeimā izsludinātā nodokļu reforma. Būtisks šo likumu grozījumu mērķis – mazināt darbaspēka nodokļa slogu. Lai realizētu plānotos uzlabojumus, kas prasīs vairāku miljonu lielus ieguldījumus pirmajos gados no valsts budžeta, ir paredzēts mainīt azartspēļu nodokli, paaugstināt akcīzes nodokļa likmi cigaretēm, alkoholam un arī degvielai, tādējādi pārnesot nodokļu slogu uz patēriņu un kapitālu.Aplūkojot iedzīvotājiem būtiskākās izmaiņas, ko paredz nu jau apstiprinātā nākamo gadu nodokļu politika, top skaidrs, ka vieni no lielākajiem ieguvējiem būs ģimenes, darba ņēmēji un pensionāri.• Samazināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) no 23% uz 20% ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī, bet tai daļai, kas pārsniedz šo summu, paliks esošā likme 23%. Savukārt ienākumiem, kas būs virs 4583 eiro mēnesī (virs 55000 eiro gadā), piemēros 31,4% likmi. • Palielināts maksimālais neapliekamais minimums no 115 eiro šogad līdz 200 eiro 2018. gadā.  Pilnā apmērā to piemēros ieņēmumiem līdz 440 eiro, savukārt ieņēmumiem līdz 1000 eiro tas būs diferencēts (kļūs pakāpeniski mazāks). Algām virs 1000 eiro to nepiemēros. Neapliekamo minimumu būs iespējams izmantot kalendāra gada laikā, bet, sniedzot gada ienākuma deklarāciju, to tikai precizēs. • Pašreizējais atvieglojums par apgādībā esošu personu (175 eiro mēnesī) pieaugs līdz 200 eiro mēnesī, bet līdz 2020. gadam tas pakāpeniski palielināsies līdz 250 eiro apmēram.• Pensionāra  neapliekamais minimums, sākot ar nākamo gadu, tiks paaugstināts no 235 eiro līdz 250 eiro mēnesī, savukārt 2020. gadā sasniegs 300 eiro mēnesī.• Paredzēta arī minimālās algas celšana – no esošajiem 380 eiro līdz 430 eiro.Budžetā nonāks papildu 9 miljoniAzartspēļu nozare jau labu laiku tiek izskatīta kā nozīmīgs papildu nodokļu ieņēmumu avots.Arī 2016. gadā publiski tika runāts par to, ka atsevišķu lielo laimestu “imunitāte” pret nodokļu iekasēšanu iezīmē acīmredzamas nodokļu sistēmas nepilnības, kuras būtu jālabo.Tāpēc, sākot ar nākamo gadu, izložu un azartspēļu laimestiem, kuru vērtība pārsniegs 3000 eiro, tiks piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme.Spriežot pēc aprēķiniem, ieguvums valsts budžetā varētu būt vairāku miljonu eiro apmērā. Saskaņā ar 2015. gada datiem, lielajos laimestos (virs 3000 eiro) Latvijā tika izmaksāti vairāk nekā 14 miljoni eiro.Papildus iepriekš minētajām izmaiņām, no 2018. gada 1. janvāra paredzēts celt azartspēļu nodokli spēļu automātiem un spēļu galdiem par 30%.Šādā veidā valsts budžets jau 2018. gadā iegūs papildus 8,25 miljonus eiro, savukārt nākamajos divos gados – 9 miljonus eiro.Jāsakārto nodokļu lietas arī interneta vidēSākot ar nākamo gadu, azartspēļu nozarē plānots ieviest arī jaunu nodokli, kurš attieksies uz azartspēļu un izložu pakalpojumu sniedzējiem, kuri pakalpojumus sniedz citiem pakalpojumu sniedzējiem vai  azartspēļu organizētajām.Jāpiebilst, ka tiešsaistē rīkotās azartspēles, ja tās organizē Latvijā azartspēļu jomā nelicencēta kapitālsabiedrība, piedāvājot pakalpojumus Latvijas iedzīvotajiem, publiskajā telpā ir apspriestas arī ēnu ekonomikas kontekstā.Kā sarunā ar žurnālistiem atklāja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, auto tirdzniecība e-vidē nebūt nav vienīgā problemātiskā joma: viesnīcu un izmitināšanas pakalpojumu sfēras pārstāvji, piemēram, ir izteikuši pārliecību, ka nodokļi jāiekasē arī no tiem uzņēmumiem, kuri pakalpojumus piedāvā tiešsaistē, savukārt azartspēļu nozares pārstāvji ir norādījuši uz klaji negodprātīgu rīcību interneta vidē, kur tiek sniegti šie paši pakalpojumi, taču netiek maksāti nodokļi.“Ir nepieciešamas jaunas uzņēmējdarbības formas e-vidē, un nevienam mērķis nav apkarot šāda veida uzņēmējdarbību. Taču tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka arī šajā vidē ir jāstrādā godīgi un jāmaksā nodokļi,” pauda ministre.Alkohola patēriņš mazināsies, nodokļu ieņēmumi pieaugsGrozījumi paredz palielināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Paredzēts, ka 2018. gadā minimālā akcīzes nodokļa likme cigaretēm  pieaugs par 10,3%, vīnam par 18%, bet alum – par 51% kas uz 0,5 litriem 5% alus veido 0,06 euro pieaugumu, bet ja alus būs ražots mazajā alus darītavā, tad akcīzes nodokļa likmes pieaugums veidos 0,03 euro.Ministrija prognozē, ka akcīzes nodokļa likmju straujākas paaugstināšanas rezultātā alkohola patēriņš, salīdzinot ar šobrīd prognozēto, samazināsies, kamēr prognozētie ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholam pieaugs un fiskālā ietekme veidosies pozitīva.Cik nozīmīgs būs degvielas cenas kāpums?Budžetu kompensējošo pasākumu ietvaros ir plānota arī akcīzes nodokļa celšana naftas produktiem.Akcīzes nodoklis benzīnam 2018. gadā pieaugs par 9,2%, dīzeļdegvielai par 9,1%, savukārt sašķidrinātai naftas gāzei – par 18,4%.Sadārdzinājums ir pārspīlētsJāpiebilst, ka līdz šim izskanējušie apgalvojumi, ka degvielas akcīzes kāpums ir gana straujš, ir visai pārspīlēti.Lai saprastu tā patieso ietekmi uz iedzīvotāju finansēm, ir jāskata šīs izmaiņas kontekstā ar virkni nodokļu atvieglojumu, ko paredz reforma.Īsumā – uz 1000 kilometriem degvielas cena realitātē pieaugs vien par aptuveni 4 eiro. Ja par piemēru tiek ņemta vidēja Latvijas ģimene, top skaidrs, ka šo summu vairākkārt atsvērs reformā ietvertie nodokļu atvieglojumi un ieguvums ģimenes maciņā vidēji būs daudz lielāks.Rēķinot kopumā, ģimene ar diviem apgādājamajiem (bērniem), kurā abi vecāki saņem minimālo alguб iegūs ap 108 eiro. Savukārt minimālās algas saņēmējs bez apgādājamajiem – 58 eiro.Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, akcīzes nodokļa likmju izmaiņu rezultātā nākamgad valsts budžetā nonāks papildus 60,8 miljoni eiro.Iegūs ap 99% algoto darbiniekuLēmums par nodokļu sloga pārvirzīšanu no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu tika pieņemts saskaņā ar šī gada maijā apstiprinātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam.Jau sākotnēji bijis skaidrs, ka nodokļu politikas sakārtošanai būs sava cena. Taču aprēķini liecina, ka, neskatoties uz kompensējošajiem pasākumiem, reformas ieviesto izmaiņu rezultātā ieguvēji būs gandrīz 99% algoto darbinieku, turklāt būtiskāko labumu gūs tieši mazāko algu saņēmēji.  

06.02.2017

Attaisnotie izdevumi un atvieglojumi: ko nodokļu reforma dos strādājošajiem un ģimenēm?

Valdības apstiprinātajā nodokļu reformā ir iekļauti arī grozījumi, kas skar attaisnoto izdevumu atgūšanu un atvieglojumu piemērošanu. Jāteic, ka šajā sakarā darba ņēmējiem un ģimenēm netrūkst labo ziņu. Sākot ar 2018. gadu, palielināsies atvieglojumi par apgādājamajiem, kā arī paredzamas būtiskas izmaiņas attaisnoto izdevumu atgūšanas procesā, kas ievērojamam iedzīvotāju skaitam ļaus atgūt lielāku nodokļu daļu.No nākamā gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) atvieglojums par vienu apgādājamo no pašreizējiem 175 eiro mēnesī tiks palielināts līdz 200 eiro.Tas turpinās pieaugt arī divus nākamos gadus, 2019. gadā sasniedzot 230 eiro un 2020. gadā – 250 eiro mēnesī par vienu apgādājamo.Par ko pienākas atvieglojumi?Nodokļu maksātājiem atvieglojums par apgādājamo šobrīd pienākas par:•nepilngadīgu bērnu;•par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, līdz 24 gadu vecumam;•par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt alimentus, arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, līdz 24 gadu vecumam;•par nepilngadīgu brāli un māsu, kā arī par brāli un māsu, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku;•par nepilngadīgu bērnu, kas ir apgādībā esošas personas, kā arī nestrādājoša laulātā apgādībā •par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;•par laulāto, vecākiem, vecvecākiem un bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un nestrādā, kā arī ir atzīti par personām ar invaliditāti;•par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas ir atzīts par personu ar invaliditāti.Reformā iekļautie likuma grozījumi nākamajos gados paredz vēl papildu atvieglojumus nodokļu maksātājiem – tos piemēros arī par nestrādājoša laulātā uzturēšanu, kura apgādībā ir bērns līdz 3 gadu vecumam, kā arī dažos gadījumos, kad apgādībā ir vairāki bērni.Cik varēsim atgūt no attaisnotajiem izdevumiem?No 2018. gada spēkā stāsies arī vairākas izmaiņas, kas skar attaisnoto izdevumu atmaksāšanuĪpaši priecīga vēsts – gandrīz trīs reizes tiks palielināts limits attaisnotajiem izdevumiem par  ārstniecības, izglītības, ziedojumu un bērnu interešu izglītības (pulciņi, ārpusskolas aktivitātes) maksājumiem pašam nodokļu maksātājam, kā arī katram ģimenes loceklim. Šobrīd, lai atgūtu daļu no izdevumiem par ārstniecību un izglītību, viens iedzīvotājs kā attaisnotos izdevumus var norādīt tēriņus, kas nepārsniedz 215 eiro gadā. Šajā ierobežojumā nav iekļauti izdevumi par zobārstniecību, plānotām medicīniskām operācijām, olšūnu punkciju un protēzēm, par kurām piemēro attaisnotos izdevumus pilnā apmērā, nepārsniedzot samaksāto IIN apjomu.Nākamgad šis limits tiks palielināts līdz 600 eiro gadā, par pašu nodokļu maksātāju, kā arī par katru ģimenes locekli, ar nosacījumu, ka attaisnotie izdevumi nepārsniedz 50% no gada ienākumiem pirms nodokļu nomaksas. Jāuzsver, ka šajā limitā tiks iekļauti izdevumi arī par zobārstniecību, plānotām medicīniskām operācijām, olšūnu punkciju un protēzēm. Atsevišķas izmaiņas attiecinātas arī uz iemaksām privātajos pensiju fondos un maksājumiem par dzīvības apdrošināšanu (ar naudas uzkrājumu).Līdzīgi kā ar attaisnotajiem izdevumiem medicīnai, izglītībai un ziedojumiem, grozījumi paredz noteikt šiem attaisnotajiem izdevumiem gan procentuālu, gan apjoma ierobežojumu. Summa (no iemaksām pensiju fondos un apdrošināšanā), kuru varēs norādīt kā attaisnotos izdevumus, nedrīkstēs pārsniegt 10% no gada ienākumiem pirms nodokļu nomaksas.  Naudas izteiksmē ierobežojums būs 4 000 eiro gadā.Iesniedzot IIN gada ienākumu deklarāciju, būs iespējams atgūt 20% attaisnotajiem izdevumiem, nepārsniedzot iepriekšminētos limitus.Grozījumi IIN attaisnoto izdevumu atmaksas kārtībā ir viens no veidiem, kā tiks kompensēti nodokļu reformas apjomīgākie pasākumi – darbaspēka nodokļa sloga mazināšana.Attaisnotos maksājumus var ērti uzglabāt e-vidēLai atvieglotu deklarācijas pielikuma “Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” aizpildīšanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2016. gadā ieviesa mobilo aplikāciju “Attaisnotie izdevumi”.Ar šo aplikāciju iespējams ērti iesūtīt VID to maksājumu apliecinājumus (piemēram, čeku fotogrāfijas), kas ir deklarējami kā attaisnotie izdevumi. Attaisnotu maksājumu čekus gan labāk saglabāt līdz naudas atmaksai.Līdz ar to, vēlāk aizpildot IIN ienākumu deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), tai var ērti pievienot e-vidē saglabātos attaisnoto izdevumu dokumentus.Jāatgādina, ka attaisnotos izdevumus atbilstoši jaunajām izmaiņām par 2018. gadu varēs iesniegt 2019. gadā.

06.02.2017