Brocēnu valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs

Skaidri un saprotami par PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtību: ko tas dos Latvijas uzņēmējiem?

Sākot ar 2018. gadu, spēkā pakāpeniski stāsies izmaiņas, ko paredz augustā Saeimā izsludinātā nodokļu reformas likumu pakete. Kopumā 12 grozījumi ar finansēm un ekonomiku saistītos likumos skars ļoti plašu iedzīvotāju loku, tamdēļ ir būtiski laicīgi iepazīties ar nodokļu reformas ieviestajām izmaiņām.Svarīga jaunās nodokļu politikas stratēģijas daļa ir ēnu ekonomikas apkarošana, kas Latvijā līdz šim ir bijusi gana problemātiska.Līdz ar to sagatavotā nodokļu reforma sevī ietver vairākus preventīvus soļus, kuru mērķis ir palīdzēt Latvijas nodokļu iekasēšanas sistēmai “uzaudzēt biezāku ādu” cīņā ar nodokļu nemaksātājiem un krāpniekiem.Vienas no būtiskākajām izmaiņām, par kurām publiskajā telpā tiek runāts ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā, ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības ieviešana attiecībā uz konkrētām nozarēm.Jaunās sistēmas galvenais uzdevums – gādāt par to, lai atsevišķi negodīgie uzņēmumi nespētu radīt zaudējumus valsts budžetam, tīšuprāt izvairoties no PVN maksāšanas.Kā rodas “PVN plaisa”?Par tā dēvēto “PVN plaisu” (starpība starp iekasējamo PVN un reāli iekasēto PVN apjomu), kas rodas arī PVN krāpšanas rezultātā, pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts arī citviet Eiropas Savienībā (ES).Vispārīgā PVN iekasēšanas mehānisma nespēja tikt galā ar PVN krāpniekiem atsevišķās nozarēs nodara būtiskus zaudējumus valstu – tostarp arī Latvijas – budžetiem. Šobrīd PVN krāpniecība ir iespējama, jo pašreizējā PVN iekasēšanas kārtība paredz, ka darījumos starp reģistrētiem PVN maksātājiem par PVN summas  iemaksāšanu valsts budžetā ir atbildīgs preces vai pakalpojuma sniedzējs, nevis saņēmējs.Īsumā – maksājot par preci, PVN samaksā pircējs, taču šīs naudas aizgādāšana līdz valsts budžetam ir pārdevēja atbildība.Tādēļ tas, vai PVN, kas aprēķināts par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, ir iemaksāts Latvijas valsts budžetā, ir atkarīgs no uzņēmēju godaprāta.Lieki piebilst, ka Latvijā, tāpat kā citās valstīs, uzņēmējdarbības vidē netrūkst komersantu, kuri ātra finansiāla labuma vārdā izlemj rīkoties negodprātīgi un nemaksāt PVN.Kā darbojas PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība?Gadījumos, kad kādā nozarē tiek konstatēti augsti PVN krāpšanas riski, valsts ir tiesīga aizsargāt valsts budžeta un savu iedzīvotāju intereses, ieviešot īpašu PVN maksāšanas kārtību, pamatoti atkāpjoties no ES direktīvas noteikumiem.Šo īpašo PVN maksāšanas sistēmu dēvē par PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtību.Realitātē tas izskatās šādi:Vispārīgajā PVN maksāšanas kārtībā preču pārdevējs (uzņēmums A) izraksta rēķinu ar PVN, savukārt preču pircējs (uzņēmums B) šo PVN samaksā preču piegādātājam (uzņēmumam A), kas savukārt tālāk to iemaksā valsts budžetā.Savukārt PVN apgrieztajā jeb reversajā maksāšanas kārtībā preču piegādātājs (uzņēmums A) izraksta rēķinu bez PVN, bet preču pircējs (uzņēmums B) pats aprēķina PVN un iemaksā to valsts budžetā vai saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu atskaita kā priekšnodokli.Īsumā – PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība paredz, ka PVN, nemaz nenonākot uzņēmuma “A” rīcībā, tiek iemaksāts valsts budžetā no “B” maciņa. Tādejādi valsts nepastarpināti saņem likumā paredzēto PVN summu no darījuma.Darījumi, kuriem tiks piemērota PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība, arī pakļausies daudz stingrākiem noteikumiem un uzraudzībai no valsts kontrolējošo iestāžu puses.Nozares, kurām nāksies aprast ar jauno sistēmuŠādu maksāšanas kārtību valsts ir tiesīga attiecināt uz tās teritorijā (iekšzemē) veiktiem darījumiem starp reģistrētiem PVN maksātājiem, un, saskaņā ar nesenajiem nodokļu reformas ietvaros izsludinātajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ar 2018. gada 1. janvāri jauno kārtību piemēros šādām nozarēm:būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādei, spēļu konsoļu piegādei, metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei.“Pozitīvi ir tas, ka ar šīs maksāšanas kārtības ieviešanu uzlabojas uzņēmējdarbības godīgas konkurences apstākļi, tajā pašā laikā PVN izkrāpšanas iespējas tiek būtiski mazinātas. Papildus tam ievērojami tiek atvieglota arī eksportējošo uzņēmumu dzīve. Līdz ar PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības ieviešanu konkrētajās nozarēs izzudīs salīdzinoši laikietilpīgais PVN pārmaksas atmaksāšanas process un mazināsies birokrātijas slogs,” skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.Vērts pieminēt, ka pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta jau 1999. gada 1. jūlijā, tādējādi nosakot atšķirīgus PVN maksāšanas noteikumus vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā.

06.02.2017

Neapliekamā minimuma kāpums un IIN kritums: kā nodokļu reforma ietekmēs pensionārus

Neapliekamā minimuma kāpums un IIN kritums: kā nodokļu reforma ietekmēs pensionārusValdības apstiprinātajā nodokļu reformā, kuru iecerēts realizēt no 2018. līdz 2020. gadam, paredzēti vairāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi. Tostarp nākamajos trīs gados ir ieplānota arī pakāpeniska ar IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana pensionāriem.Pieaugums no 235 līdz 300 eiro Šobrīd pensionāra neapliekamais minimums ir 235 eiro.Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā reforma paredz, ka 2018. gadā pensionāra ar IIN neapliekamais minimums tiks paaugstināts par 15 eiro, sasniedzot 250 eiro robežu.Savukārt, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, pensionāra neapliekamais minimums tiks papildus paaugstināts vēl par 20 eiro, līdz 270 eiro mēnesī.2020. gadā ieplānots trešais nodokļu reformas paredzētais neapliekamā minimuma kāpums – par 30 eiro, sasniedzot 300 eiro atzīmi.Vienlaikus mazināsies IIN likmeBūtiski, ka papildus pakāpeniskam, ikgadējam neapliekamā minimuma pieaugumam jau ar nākamo gadu samazināsies IIN likme.Ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī, no pašreizējiem 23% tā tiks samazināta uz 20%, bet ja ienākumi ir lielāki, tai daļai, kas pārsniedz šo summu, paliks esošā likme 23%.Savukārt ienākumu daļai, kas pārsniegs 4583 eiro mēnesī (virs 55000 gadā), piemēros 31,4% likmi. Izmaksājot šīs lielās pensijas, gan tiks piemērota tikai 20% un 23% nodokļa likme, tādējādi lielo pensiju saņēmējiem būs jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un jāpiemaksā nodoklis.Nodokļu reformā ir paredzēts arī IIN atvieglojums par apgādājamajiem. Par vienu apgādājamo no pašreizējiem 175 eiro mēnesī tas tiks palielināts līdz 200 eiro.Tas turpinās pieaugt arī divus nākamos gadus, 2019. gadā sasniedzot 230 eiro un 2020. gadā – 250 eiro mēnesī.Pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp Baltijas valstīm.Šo atvieglojumu, cita starpā, piemēros arī par:• mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt alimentus, arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, līdz 24 gadu vecumam;• par nepilngadīgu bērnu, kas ir apgādībā esošas personas, kā arī nestrādājoša laulātā apgādībā; • par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;• par laulāto, vecākiem, vecvecākiem un bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un nav strādājošas, kā arī ir atzītas par personām ar invaliditāti.Visvairāk iegūs mazo algu saņēmējiFM izstrādātās nodokļu reformas mērķis ir samazināt darbaspēka nodokļa slogu un palielināt strādājošo iedzīvotāju ienākumus, ieviešot progresīvo IIN likmi, paaugstinot minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī veicot citus nodokļu politiku koriģējošus pasākumus.Aprēķini liecina, ka reformas rezultātā ieguvēji būs teju 99% algoto darbinieku un lielāko ieguvumu izjutīs tieši mazāk atalgotie darbinieki un mazāk aizsargātās sociālās grupas.Paredzēto izmaiņu ieviešana arī padarīs Latviju konkurētspējīgāku pārējo Baltijas valstu vidū.

06.02.2017