Brocēnu valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs

Skaidri un saprotami par PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtību: ko tas dos Latvijas uzņēmējiem?

Sākot ar 2018. gadu, spēkā pakāpeniski stāsies izmaiņas, ko paredz augustā Saeimā izsludinātā nodokļu reformas likumu pakete. Kopumā 12 grozījumi ar finansēm un ekonomiku saistītos likumos skars ļoti plašu iedzīvotāju loku, tamdēļ ir būtiski laicīgi iepazīties ar nodokļu reformas ieviestajām izmaiņām.Svarīga jaunās nodokļu politikas stratēģijas daļa ir ēnu ekonomikas apkarošana, kas Latvijā līdz šim ir bijusi gana problemātiska.Līdz ar to sagatavotā nodokļu reforma sevī ietver vairākus preventīvus soļus, kuru mērķis ir palīdzēt Latvijas nodokļu iekasēšanas sistēmai “uzaudzēt biezāku ādu” cīņā ar nodokļu nemaksātājiem un krāpniekiem.Vienas no būtiskākajām izmaiņām, par kurām publiskajā telpā tiek runāts ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā, ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības ieviešana attiecībā uz konkrētām nozarēm.Jaunās sistēmas galvenais uzdevums – gādāt par to, lai atsevišķi negodīgie uzņēmumi nespētu radīt zaudējumus valsts budžetam, tīšuprāt izvairoties no PVN maksāšanas.Kā rodas “PVN plaisa”?Par tā dēvēto “PVN plaisu” (starpība starp iekasējamo PVN un reāli iekasēto PVN apjomu), kas rodas arī PVN krāpšanas rezultātā, pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts arī citviet Eiropas Savienībā (ES).Vispārīgā PVN iekasēšanas mehānisma nespēja tikt galā ar PVN krāpniekiem atsevišķās nozarēs nodara būtiskus zaudējumus valstu – tostarp arī Latvijas – budžetiem. Šobrīd PVN krāpniecība ir iespējama, jo pašreizējā PVN iekasēšanas kārtība paredz, ka darījumos starp reģistrētiem PVN maksātājiem par PVN summas  iemaksāšanu valsts budžetā ir atbildīgs preces vai pakalpojuma sniedzējs, nevis saņēmējs.Īsumā – maksājot par preci, PVN samaksā pircējs, taču šīs naudas aizgādāšana līdz valsts budžetam ir pārdevēja atbildība.Tādēļ tas, vai PVN, kas aprēķināts par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, ir iemaksāts Latvijas valsts budžetā, ir atkarīgs no uzņēmēju godaprāta.Lieki piebilst, ka Latvijā, tāpat kā citās valstīs, uzņēmējdarbības vidē netrūkst komersantu, kuri ātra finansiāla labuma vārdā izlemj rīkoties negodprātīgi un nemaksāt PVN.Kā darbojas PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība?Gadījumos, kad kādā nozarē tiek konstatēti augsti PVN krāpšanas riski, valsts ir tiesīga aizsargāt valsts budžeta un savu iedzīvotāju intereses, ieviešot īpašu PVN maksāšanas kārtību, pamatoti atkāpjoties no ES direktīvas noteikumiem.Šo īpašo PVN maksāšanas sistēmu dēvē par PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtību.Realitātē tas izskatās šādi:Vispārīgajā PVN maksāšanas kārtībā preču pārdevējs (uzņēmums A) izraksta rēķinu ar PVN, savukārt preču pircējs (uzņēmums B) šo PVN samaksā preču piegādātājam (uzņēmumam A), kas savukārt tālāk to iemaksā valsts budžetā.Savukārt PVN apgrieztajā jeb reversajā maksāšanas kārtībā preču piegādātājs (uzņēmums A) izraksta rēķinu bez PVN, bet preču pircējs (uzņēmums B) pats aprēķina PVN un iemaksā to valsts budžetā vai saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu atskaita kā priekšnodokli.Īsumā – PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība paredz, ka PVN, nemaz nenonākot uzņēmuma “A” rīcībā, tiek iemaksāts valsts budžetā no “B” maciņa. Tādejādi valsts nepastarpināti saņem likumā paredzēto PVN summu no darījuma.Darījumi, kuriem tiks piemērota PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība, arī pakļausies daudz stingrākiem noteikumiem un uzraudzībai no valsts kontrolējošo iestāžu puses.Nozares, kurām nāksies aprast ar jauno sistēmuŠādu maksāšanas kārtību valsts ir tiesīga attiecināt uz tās teritorijā (iekšzemē) veiktiem darījumiem starp reģistrētiem PVN maksātājiem, un, saskaņā ar nesenajiem nodokļu reformas ietvaros izsludinātajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ar 2018. gada 1. janvāri jauno kārtību piemēros šādām nozarēm:būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādei, spēļu konsoļu piegādei, metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei.“Pozitīvi ir tas, ka ar šīs maksāšanas kārtības ieviešanu uzlabojas uzņēmējdarbības godīgas konkurences apstākļi, tajā pašā laikā PVN izkrāpšanas iespējas tiek būtiski mazinātas. Papildus tam ievērojami tiek atvieglota arī eksportējošo uzņēmumu dzīve. Līdz ar PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības ieviešanu konkrētajās nozarēs izzudīs salīdzinoši laikietilpīgais PVN pārmaksas atmaksāšanas process un mazināsies birokrātijas slogs,” skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.Vērts pieminēt, ka pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta jau 1999. gada 1. jūlijā, tādējādi nosakot atšķirīgus PVN maksāšanas noteikumus vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā.

06.02.2017

Neapliekamā minimuma kāpums un IIN kritums: kā nodokļu reforma ietekmēs pensionārus

Neapliekamā minimuma kāpums un IIN kritums: kā nodokļu reforma ietekmēs pensionārusValdības apstiprinātajā nodokļu reformā, kuru iecerēts realizēt no 2018. līdz 2020. gadam, paredzēti vairāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi. Tostarp nākamajos trīs gados ir ieplānota arī pakāpeniska ar IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana pensionāriem.Pieaugums no 235 līdz 300 eiro Šobrīd pensionāra neapliekamais minimums ir 235 eiro.Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā reforma paredz, ka 2018. gadā pensionāra ar IIN neapliekamais minimums tiks paaugstināts par 15 eiro, sasniedzot 250 eiro robežu.Savukārt, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, pensionāra neapliekamais minimums tiks papildus paaugstināts vēl par 20 eiro, līdz 270 eiro mēnesī.2020. gadā ieplānots trešais nodokļu reformas paredzētais neapliekamā minimuma kāpums – par 30 eiro, sasniedzot 300 eiro atzīmi.Vienlaikus mazināsies IIN likmeBūtiski, ka papildus pakāpeniskam, ikgadējam neapliekamā minimuma pieaugumam jau ar nākamo gadu samazināsies IIN likme.Ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī, no pašreizējiem 23% tā tiks samazināta uz 20%, bet ja ienākumi ir lielāki, tai daļai, kas pārsniedz šo summu, paliks esošā likme 23%.Savukārt ienākumu daļai, kas pārsniegs 4583 eiro mēnesī (virs 55000 gadā), piemēros 31,4% likmi. Izmaksājot šīs lielās pensijas, gan tiks piemērota tikai 20% un 23% nodokļa likme, tādējādi lielo pensiju saņēmējiem būs jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un jāpiemaksā nodoklis.Nodokļu reformā ir paredzēts arī IIN atvieglojums par apgādājamajiem. Par vienu apgādājamo no pašreizējiem 175 eiro mēnesī tas tiks palielināts līdz 200 eiro.Tas turpinās pieaugt arī divus nākamos gadus, 2019. gadā sasniedzot 230 eiro un 2020. gadā – 250 eiro mēnesī.Pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp Baltijas valstīm.Šo atvieglojumu, cita starpā, piemēros arī par:• mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt alimentus, arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, līdz 24 gadu vecumam;• par nepilngadīgu bērnu, kas ir apgādībā esošas personas, kā arī nestrādājoša laulātā apgādībā; • par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;• par laulāto, vecākiem, vecvecākiem un bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un nav strādājošas, kā arī ir atzītas par personām ar invaliditāti.Visvairāk iegūs mazo algu saņēmējiFM izstrādātās nodokļu reformas mērķis ir samazināt darbaspēka nodokļa slogu un palielināt strādājošo iedzīvotāju ienākumus, ieviešot progresīvo IIN likmi, paaugstinot minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī veicot citus nodokļu politiku koriģējošus pasākumus.Aprēķini liecina, ka reformas rezultātā ieguvēji būs teju 99% algoto darbinieku un lielāko ieguvumu izjutīs tieši mazāk atalgotie darbinieki un mazāk aizsargātās sociālās grupas.Paredzēto izmaiņu ieviešana arī padarīs Latviju konkurētspējīgāku pārējo Baltijas valstu vidū.

06.02.2017

Algoto darbinieku ieguvumi nākamgad: lielāka minimālā alga un neapliekamais minimums

Algoto darbinieku ieguvumi nākamgad: lielāka minimālā alga un neapliekamais minimumsMinimālās algas palielināšana ir viens no populārākajiem nodokļu reformā ietvertajiem grozījumiem. Taču šis gan nav vienīgais veids, kā turpmāko nodokļu politiku iecerēts padarīt algotajam darbaspēkam pievilcīgāku.  Ir vērts izprast arī diferencētā neapliekamā minimuma palielināšanas ietekmi uz dažādām atalgojuma grupām. Šīs izmaiņas stāsies spēkā jau ar 2018. gada 1. janvāri kā viens no pirmajiem soļiem, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību valstī.Uzdevums risināt strādājošo ienākumu nevienlīdzības problēmu ir iekļauts Valdības izstrādātajā rīcības plānā un jau sākotnēji ir bijis viens no Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās nodokļu reformas stratēģijas pamatmērķiem.Aprēķini liecina, ka reformas rezultātā ieguvēji būs teju 99% algoto darbinieku, turklāt naudas izteiksmē ar būtiskākajiem ieguvumiem var rēķināties tieši zemo algu saņēmēji.Minimālā alga būs 430 eiroNo nākamā gada minimālā alga tiks pacelta no 380 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) līdz 430 eiro.FM aprēķini liecina, ka minimālās algas paaugstināšana šādā apmērā, vienlaikus būtiski samazinot darbaspēka nodokļu slogu, nekaitēs uzņēmumu ārējai konkurētspējai, kā arī nepasliktinās uzņēmumu finansiālo situāciju, kas ir īpaši aktuāli valsts reģionos, kur kopējais darba samaksas līmenis ir zemāks.Jāpiebilst, ka no 2018. gada minimālā alga Latvijā būs lielāka nekā Lietuvā, kur tā paliks 380 eiro apmērā.Reformas rezultātā arī kopējās Latvijas darbaspēka izmaksas pietuvosies abu pārējo Baltijas valstu līmenim, kas ir būtiski, lai Latvija nezaudētu konkurētspēju.Būtiski pieaugs neapliekamais minimumsVienlaicīgi ar minimālā atalgojuma paaugstināšanu būtiski tiks celts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais diferencētais minimums.Šobrīd tas ir no 60 eiro līdz 115 eiro mēnesī (diferencēts: algai pieaugot, samazinās), taču no nākamā gada būs 0-200 eiro robežās un turpinās pieaugt ar katru gadu, 2019. gadā sasniedzot 0-230 eiro, bet 2020.gadā – 0-250 eiro robežu.Svarīgi zināt, ka algām līdz 440 eiro (pirms nodokļu nomaksas) neapliekamo minimumu katru gadu piemēros pilnā apmērā, respektīvi: 200 eiro 2018. gadā, 230 eiro 2019. gadā un 250 eiro 2020. gadā.Ienākumiem no 440 līdz 1 000 eiro mēnesī nākamajā gadā neapliekamais minimums, atbilstoši diferencēšanas principam, pieaugot algai, samazināsies, savukārt ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) netiks piemērots vispār.No 2019. gada, pieaugot neapliekamajam minimumam, paaugstināsies arī limits ienākumiem, kuriem tas netiks piemērots.Respektīvi, 2019. gadā neapliekamo minimumu vairs nepiemēros algām virs 1100 eiro mēnesī, savukārt 2020. gadā – piemērojot to pilnā apmērā (250 eiro) algām līdz 440 eiro, ienākumiem virs 1200 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) neapliekamais minimums būs 0 eiro.Neapliekamo minimumu piemēros uzreizBūtiskas izmaiņas paredzētas arī pārmaksātā IIN atgūšanas procesā.Līdz šim personai, kura saņem, piemēram, 430 eiro, algas izmaksāšanas brīdī tika piemērots neapliekamais minimums 60 eiro apmērā.Lai gada beigās atgūtu pārējo, kas pieskaitāms kā pārmaksātais IIN, ir nepieciešams iesniegt ienākumu deklarāciju.Savukārt no nākamā gada diferencētais neapliekamais minimums tiks pilnā apmērā piemērots algas izmaksāšanas brīdī. No tā īpaši iegūs mazāko algu saņēmēji (zem 500 eiro  mēnesī). Kādi būs aptuvenie ieguvumi?Nākamgad tiks samazināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).Ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī nodokļa likme saruks no 23% uz 20%, bet ja ienākumi ir lielāki, tai daļai, kas pārsniedz šo summu; paliks esošā likme 23%.Savukārt ienākumiem, kas būs virs 4583 eiro mēnesī (virs 55 000 eiro gadā), piemēros 31,4% likmi. Pozitīvas izmaiņas algoto darbinieku, kā arī ģimeņu finansēs ieviesīs arī reformā paredzētais IIN atvieglojums par apgādājamajiem. Par vienu apgādājamo tas no pašreizējiem 175 eiro mēnesī tiks palielināts līdz 200 eiro.Tas turpinās pieaugt arī divus nākamos gadus, 2019. gadā sasniedzot 230 eiro un 2020.gadā – 250 eiro mēnesī par vienu apgādājamo.Rēķinot kopumā, ģimene ar diviem apgādājamajiem (bērniem), kurā abi vecāki saņem minimālo algu, iegūs ap 108 eiro. Savukārt minimālās algas saņēmējs bez apgādājamajiem – 58 eiro.

06.02.2017

Nodokļu reformas ietekme uz ģimenes maciņu: kas jāzina par akcīzes pieaugumu degvielai?

Nodokļu reformas ietekme uz ģimenes maciņu: kas jāzina par akcīzes pieaugumu degvielai?Sākot ar 2018. gadu, spēkā stāsies izmaiņas, ko paredz Saeimā izsludinātā nodokļu reforma. Būtisks šo likumu grozījumu mērķis – mazināt darbaspēka nodokļa slogu. Lai realizētu plānotos uzlabojumus, kas prasīs vairāku miljonu lielus ieguldījumus pirmajos gados no valsts budžeta, ir paredzēts mainīt azartspēļu nodokli, paaugstināt akcīzes nodokļa likmi cigaretēm, alkoholam un arī degvielai, tādējādi pārnesot nodokļu slogu uz patēriņu un kapitālu.Aplūkojot iedzīvotājiem būtiskākās izmaiņas, ko paredz nu jau apstiprinātā nākamo gadu nodokļu politika, top skaidrs, ka vieni no lielākajiem ieguvējiem būs ģimenes, darba ņēmēji un pensionāri.• Samazināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) no 23% uz 20% ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī, bet tai daļai, kas pārsniedz šo summu, paliks esošā likme 23%. Savukārt ienākumiem, kas būs virs 4583 eiro mēnesī (virs 55000 eiro gadā), piemēros 31,4% likmi. • Palielināts maksimālais neapliekamais minimums no 115 eiro šogad līdz 200 eiro 2018. gadā.  Pilnā apmērā to piemēros ieņēmumiem līdz 440 eiro, savukārt ieņēmumiem līdz 1000 eiro tas būs diferencēts (kļūs pakāpeniski mazāks). Algām virs 1000 eiro to nepiemēros. Neapliekamo minimumu būs iespējams izmantot kalendāra gada laikā, bet, sniedzot gada ienākuma deklarāciju, to tikai precizēs. • Pašreizējais atvieglojums par apgādībā esošu personu (175 eiro mēnesī) pieaugs līdz 200 eiro mēnesī, bet līdz 2020. gadam tas pakāpeniski palielināsies līdz 250 eiro apmēram.• Pensionāra  neapliekamais minimums, sākot ar nākamo gadu, tiks paaugstināts no 235 eiro līdz 250 eiro mēnesī, savukārt 2020. gadā sasniegs 300 eiro mēnesī.• Paredzēta arī minimālās algas celšana – no esošajiem 380 eiro līdz 430 eiro.Budžetā nonāks papildu 9 miljoniAzartspēļu nozare jau labu laiku tiek izskatīta kā nozīmīgs papildu nodokļu ieņēmumu avots.Arī 2016. gadā publiski tika runāts par to, ka atsevišķu lielo laimestu “imunitāte” pret nodokļu iekasēšanu iezīmē acīmredzamas nodokļu sistēmas nepilnības, kuras būtu jālabo.Tāpēc, sākot ar nākamo gadu, izložu un azartspēļu laimestiem, kuru vērtība pārsniegs 3000 eiro, tiks piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme.Spriežot pēc aprēķiniem, ieguvums valsts budžetā varētu būt vairāku miljonu eiro apmērā. Saskaņā ar 2015. gada datiem, lielajos laimestos (virs 3000 eiro) Latvijā tika izmaksāti vairāk nekā 14 miljoni eiro.Papildus iepriekš minētajām izmaiņām, no 2018. gada 1. janvāra paredzēts celt azartspēļu nodokli spēļu automātiem un spēļu galdiem par 30%.Šādā veidā valsts budžets jau 2018. gadā iegūs papildus 8,25 miljonus eiro, savukārt nākamajos divos gados – 9 miljonus eiro.Jāsakārto nodokļu lietas arī interneta vidēSākot ar nākamo gadu, azartspēļu nozarē plānots ieviest arī jaunu nodokli, kurš attieksies uz azartspēļu un izložu pakalpojumu sniedzējiem, kuri pakalpojumus sniedz citiem pakalpojumu sniedzējiem vai  azartspēļu organizētajām.Jāpiebilst, ka tiešsaistē rīkotās azartspēles, ja tās organizē Latvijā azartspēļu jomā nelicencēta kapitālsabiedrība, piedāvājot pakalpojumus Latvijas iedzīvotajiem, publiskajā telpā ir apspriestas arī ēnu ekonomikas kontekstā.Kā sarunā ar žurnālistiem atklāja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, auto tirdzniecība e-vidē nebūt nav vienīgā problemātiskā joma: viesnīcu un izmitināšanas pakalpojumu sfēras pārstāvji, piemēram, ir izteikuši pārliecību, ka nodokļi jāiekasē arī no tiem uzņēmumiem, kuri pakalpojumus piedāvā tiešsaistē, savukārt azartspēļu nozares pārstāvji ir norādījuši uz klaji negodprātīgu rīcību interneta vidē, kur tiek sniegti šie paši pakalpojumi, taču netiek maksāti nodokļi.“Ir nepieciešamas jaunas uzņēmējdarbības formas e-vidē, un nevienam mērķis nav apkarot šāda veida uzņēmējdarbību. Taču tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka arī šajā vidē ir jāstrādā godīgi un jāmaksā nodokļi,” pauda ministre.Alkohola patēriņš mazināsies, nodokļu ieņēmumi pieaugsGrozījumi paredz palielināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Paredzēts, ka 2018. gadā minimālā akcīzes nodokļa likme cigaretēm  pieaugs par 10,3%, vīnam par 18%, bet alum – par 51% kas uz 0,5 litriem 5% alus veido 0,06 euro pieaugumu, bet ja alus būs ražots mazajā alus darītavā, tad akcīzes nodokļa likmes pieaugums veidos 0,03 euro.Ministrija prognozē, ka akcīzes nodokļa likmju straujākas paaugstināšanas rezultātā alkohola patēriņš, salīdzinot ar šobrīd prognozēto, samazināsies, kamēr prognozētie ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholam pieaugs un fiskālā ietekme veidosies pozitīva.Cik nozīmīgs būs degvielas cenas kāpums?Budžetu kompensējošo pasākumu ietvaros ir plānota arī akcīzes nodokļa celšana naftas produktiem.Akcīzes nodoklis benzīnam 2018. gadā pieaugs par 9,2%, dīzeļdegvielai par 9,1%, savukārt sašķidrinātai naftas gāzei – par 18,4%.Sadārdzinājums ir pārspīlētsJāpiebilst, ka līdz šim izskanējušie apgalvojumi, ka degvielas akcīzes kāpums ir gana straujš, ir visai pārspīlēti.Lai saprastu tā patieso ietekmi uz iedzīvotāju finansēm, ir jāskata šīs izmaiņas kontekstā ar virkni nodokļu atvieglojumu, ko paredz reforma.Īsumā – uz 1000 kilometriem degvielas cena realitātē pieaugs vien par aptuveni 4 eiro. Ja par piemēru tiek ņemta vidēja Latvijas ģimene, top skaidrs, ka šo summu vairākkārt atsvērs reformā ietvertie nodokļu atvieglojumi un ieguvums ģimenes maciņā vidēji būs daudz lielāks.Rēķinot kopumā, ģimene ar diviem apgādājamajiem (bērniem), kurā abi vecāki saņem minimālo alguб iegūs ap 108 eiro. Savukārt minimālās algas saņēmējs bez apgādājamajiem – 58 eiro.Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, akcīzes nodokļa likmju izmaiņu rezultātā nākamgad valsts budžetā nonāks papildus 60,8 miljoni eiro.Iegūs ap 99% algoto darbiniekuLēmums par nodokļu sloga pārvirzīšanu no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu tika pieņemts saskaņā ar šī gada maijā apstiprinātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam.Jau sākotnēji bijis skaidrs, ka nodokļu politikas sakārtošanai būs sava cena. Taču aprēķini liecina, ka, neskatoties uz kompensējošajiem pasākumiem, reformas ieviesto izmaiņu rezultātā ieguvēji būs gandrīz 99% algoto darbinieku, turklāt būtiskāko labumu gūs tieši mazāko algu saņēmēji.  

06.02.2017