Brocēnu valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs

Brocēnu novada pašvaldības valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrā notiks ikgadējā akcija “Dienas bez rindām”

Integrētās komunikācijas un mācību aktivitātes programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” ietvaros no šā gada 17. līdz 21. septembrim notiks ikgadējā akcija “Dienas bez rindām”. Akcijas mērķis ir iedrošināt sabiedrību pieteikt valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus elektroniski, kā arī iepazīstināt ar e-pakalpojumu dažādību, lai veicinātu paradumu maiņu – ar dažādām dzīves situācijām saistītās formalitātes ātrāk un ērtāk nokārtot tiešsaistē, nevis stāvot rindā valsts vai pašvaldības iestādē.  Kā liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) 2018.gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja “Klientu apmierinātība ar valsts pakalpojumiem” - Latvijā turpina pieaugt e-pakalpojumu lietotāju skaits un izpratne par digitālās vides sniegtajām priekšrocībām, tomēr vēl aizvien ir liela sabiedrības daļa (33% respondentu), kurus no pakalpojumu pieteikšanas elektroniskā veidā attur bailes no nezināmā, pieradums doties klātienē un nepietiekamas datora un interneta lietošanas prasmes. VARAM akcijas īstenošanas laikā vēlas iedrošināt šo sabiedrības daļu izmantot e-vides sniegtās iespējas, kā arī informēs par e-pakalpojumu izmantošanas priekšrocībām un ieguvumiem. Tāpat akcijas laikā aicinām apmeklēt Brocēnu novada pašvaldības Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru (Lielcieceres ielā 3,Brocēnos), kur speciālisti sniegs jums konsultācijas. VPVKAC darba laiks: Pirmdiena:8:00 – 17:00Otrdiena:8:00 – 17:00Trešdiena:8:00 – 17:00Ceturtdiena:  8:00 – 18:00Piektdiena:8:00 – 16:00 Tāpat, lai sniegtu atbalstu sabiedrības konsultēšanai par digitālajām iespējām un to priekšrocībām, VARAM ir izveidojis portāla Latvija.lv atbalsta vietni mana.latvija.lv, kurā pieejami dažādi dzīves situāciju apraksti, video pamācības, piemēram dzīves situācijas apraksts “E-pakalpojumu nozīme un to izmantošanas priekšrocības”. Par e-pakalpojumiem, kas izpildāmi vien izmantojot internetu un neko vairāk, vari uzzināt šeit: Pilnībā tiešsaistē izpildāmi e-pakalpojumi. Ar ceļvedi e-pakalpojumu lietošanā vari iepazīties šeit: Ceļvedis e-pakalpojumu lietošanā.Tāpat nedrīkst aizmirst par drošību internetā! Akcija “Dienas bez rindām” norisinās jau ceturto gadu. Pērn piedalījās 24 valsts iestādes 185 klientu apkalpošanas vietās un 89 pašvaldības 120 klientu apkalpošanās vietās, kopumā valsts un pašvaldību iestādēs sniedzot teju 8.5 tūkstoši konsultāciju par e-pakalpojumu lietošanu. Brocēnu novada pašvaldība

14.09.2018

No 1.jūlija varēs izmantot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu arī par nestrādājoša laulātā uzturēšanu, kura apgādībā ir bērns.

No šā gada 1. jūlija paplašināts personu loks, par kurām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (nodokļa) maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Tas nodrošina lielāku finansiālu atbalstu ģimenēm, kurās viens no vecākiem izvēlas savu laiku veltīt bērna audzināšanai.  Piemēram, ja tēvs strādā, un savā algas nodokļa grāmatiņā ir ierakstījis apgādībā bērnu, bet bērna mamma nestrādā un situācija atbilst kādam no likumā noteiktajiem kritērijiem, tad no 1. jūlija vīrs varēs izmantot nodokļa atvieglojumu par nestrādājošu laulāto. No š.g. 1.jūlija strādājošais laulātais var izmantot nodokļa atvieglojumu gan par bērnu, gan par nestrādājošu laulāto. Līdz šim apgādībā varēja paņemt un izmantot nodokļa atvieglojumu tikai bērnu. Apgādībā var paņemt arī laulāto, kurš nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumus, jo atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Taču šajā gadījumā ir izņēmums – ja laulātais ir mikrouzņēmuma darbinieks tad viņš šo normu piemērot nedrīkst. Nodokļa atvieglojuma apmērs par vienu apgādājamo ir 200 euro. Par šādu summu tiek palielināta ar nodokļiem neapliekamā algas daļa tam ģimenes loceklim, kura apgādībā atrodas nestrādājošais laulātais. Ar nodokli neapliekamā algas daļa tiek palielināta atbilstoši apgādājamo skaitam. Nodokļa atvieglojumu par nestrādājošu laulāto var piemērot noteiktos gadījumos: - ja laulātā apgādībā ir bērns vecumā līdz trim gadiem[1]; - ja laulātā apgādībā ir trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina izglītības iegūšanu[2]; - ja laulātā apgādībā ir pieci bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns turpina izglītības iegūšanu[3]. Lai saņemtu nodokļa atvieglojumus, apgādībā esošas personas ir jāreģistrē VID, veicot ierakstu savā elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā. Ierakstus ikviens var veikt pats – VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa”.  Ar plašāku informāciju par atvieglojumu piemērošanu var iepazīties VID interneta vietnē vietnē www.vid.gov.lv/ Nodokļi/ Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/ Informatīvie un metodiskie materiāli/ Nodokļa aprēķina un maksāšanas kārtība/ metodiskais materiāls “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu piemērošana (ar 2018.gada 1.janvāri)” Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām iedzīvotājus zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, konsultēties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā, uzdot savu jautājumu rakstiski VID mājaslapā vai arī VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

02.07.2018

Par elektronisko pieteikšanos studijām latvija.lv

Labdien! Pārsūtu informāciju zināšanai no Valsts reģionālās attīstības aģentūras par elektronisko pieteikšanos studijām portālā latvija.lv. Jau astoto gadu portālā latvija.lv ir iespējams elektroniski pieteikties studijām pamatstudiju programmās 12 Latvijas augstskolās (skatīt https://www.latvija.lv/studijas). E-pakalpojums “Elektroniskā pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās” (kā arī “Statistika par pieteikumiem pamatstudiju programmās”) ir izmantojams tikai periodā, kad notiek pieteikšanās augstskolai. E-pakalpojumus pārrauga Rīgas Tehniskās universitātes vienotais uzņemšanas punkts, kā arī citu augstskolu uzņemšanas punkti. E-pakalpojumi uzsāks darbību, sākot ar š.g. 25. jūniju. E-pakalpojumu instrukcijā norādīts tiešais vienotais augstskolu uzņemšanas punktu zvanu centra tālrunis jautājumiem un konsultācijām 67089003, kā arī latvija.lv informatīvajā tālrunī no 25. jūnija būs iestrādāta papildus izvēlne ”2”, kuru izvēloties, zvanītājs tiks savienots ar informatīvo augstskolu uzņemšanas punktu zvanu centra tālruni. Ja tomēr zvanītājs piezvana KAC konsultantam, tad varam lūgt zvanīt uz minēto uzņemšanas zvanu centra tālruni, ja jautājums ir par uzņemšanas procesu, vai vienkāršākos gadījumos sniegt atbildi paši. Uzņemšanas zvanu centrs strādās visu uzņemšanas laiku 25.06.2018- 20.07.2018 darbadienās no plkst. 8:00 līdz 20:00, papildus 07.07.2018 no plkst. 08:00-16:00 (8. un 9. jūlijā zvanu centrs nestrādās). Vairāk par pieteikšanās studijām norisi skatīt pievienotajā infografikā https://www.latvija.lv/lv/ParPortalu/~/media/959AE266F31A4B56B288643EE0A58B6D.ashx Īsumā par pieteikšanās studijām procesa norisi: ·         25.06 plkst. 9:00 – 10.07 plkst. 16:00  Noris elektroniskā pieteikšanās studijām (sistēmā iespējams autorizēties ar e-paraksta, eID kartes, internetbankas un paroles autorizācijas līdzekļiem; reģistrācijas maksa, neatkarīgi no norādīto prioritāšu skaita ir 30 EUR, ko iespējams samaksāt e-pakalpojumā), ap. 29.06 e-pakalpojumā būs iespējams atrast Centralizēto eksāmenu rezultātus.·         03.07 – 10.07  Pieteikumi jāapstiprina klātienē un jāuzrāda dokumentu oriģināli jebkurā no augstskolu uzņemšanas punktiem. Ja programmā jākārto iestājeksāmens, tad eksāmena laiku nosaka konkrētā augstskola.·         13.07 no plkst. 15:00 Konkursa 1. kārtas rezultāti tiek paziņoti latvija.lv, īsziņas un e-pasta veidā.·         13.07 no plkst. 16:00 - 17.07 līdz plkst. 15:00  Ja iegūta vieta 1. prioritāte, tad portālā latvija.lv vai jebkurā no uzņemšanas punktiem jāapstiprina dalība šajā programmā. Tālāk notiek līgumu slēgšana ar konkrēto augstskolu klātienē augstskolas noteiktajos laikos. Ja konkursa 1. kārtā nav iegūta vieta 1. prioritātē, tad e-pakalpojumā vai jebkurā no uzņemšanas punktiem aktivizē izvēlni “Pieteikties 2. kārtai”.·         17.07 pēc plkst. 17:00   Konkursa 2. kārtas rezultāti portālā latvija.lv. Līgumu slēgšana ar konkrēto augstskolu notiks klātienē augstskolas noteiktajos laikos.

27.06.2018

Jauni skaidrojumi par iedzīvotājiem aktuālajiem jautājumiem nodokļu reformas ietvaros

Kas Tev jāzina, ja strādā vairākās darbavietās? Ar šo gadu ir ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) progresīvā likme un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) prognozētais neapliekamais minimums. Tas ir nesis pozitīvas izmaiņas darba ņēmēju maciņos, kas ļauj saņemt lielāku atalgojumu uzreiz, negaidot brīdi, kad tiek iesniegta gada ienākumu deklarācija, lai atgūtu nodokļos pārmaksāto naudu.  Šīs izmaiņas, līdzīgi kā citās attīstītajās pasaules valstīs, darba ņēmējiem liek rūpīgāk sekot līdzi savām finansēm un to plānošanai, lai potenciālie ieguvumi nepārvērstos liekās raizēs. Viena no grupām, kurām jābūt uzmanīgām, ir  personas, kas  gūst algota darba ienākumus un vienlaikus saņem pensijas vai autoratlīdzības. Proti, šīm personām ir jāseko līdzi, cik lieli ir viņu kopējie ikmēneša ienākumi, jo īpaši, ja tie ir lielāki par 1667 eiro mēnesī. Piemēram, Anna strādā algotu darbu, kur viņa saņem algu 1667 eiro, un viņas algai tiek piemērota 20 % IIN likme  (ar nosacījumu, ka šī darba vieta algas nodokļu grāmatiņā  ir atzīmēta kā galvenā ienākumu gūšanas vieta). Anna papildus sniedz arī fotogrāfa pakalpojumus un par to saņem autoratlīdzības ienākumu 300 eiro mēnesī, kam arī tiek piemērota 20 % IIN likme.  Rezultātā gada beigās, saskaitot visus Annas ienākumus, kopā sanāk 23 604 eiro. Jaunā kārtība paredz, ka ienākumiem virs 20 004 eiro ir jāpiemēro 23 % IIN likme, bet Annai visa gada garumā tiek piemērota samazinātā 20 % IIN likme. Tas nozīmē, ka Annai IIN likmes dēļ valsts kasē ir jāpiemaksā iztrūkstošie 3 % no 3604 eiro, kas ir 108 eiro. Līdzīga situācija, kad valsts kasē ir jāpiemaksā nodokļu starpība, darbiniekam var rasties ar VID prognozētā neapliekamā minimuma piemērošanu. VID, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju par personas iepriekš saņemtajiem ienākumiem, divas reizes gadā prognozē katram individuāli turpmāk piemērojamo neapliekamā minimuma apmēru. Proti, algām līdz 440 eiro (pirms nodokļu nomaksas) VID prognozēto neapliekamo minimumu gada laikā piemēro pilnā apmērā jeb 200 eiro mēnesī. Savukārt ienākumiem no 440 līdz 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums, pieaugot algai, samazināsies, bet ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī tas netiks piemērots. Jāņem vērā, ka tā ir prognoze un atsevišķos gadījumos, ja ienākumi ir svārstīgi, var rasties situācija, ka VID prognozētais neapliekamais minimums ir noteikts lielāks. Tādējādi, gadam noslēdzoties, personai var nākties piemaksāt trūkstošo IIN. Kā no šīm situācijām izvairīties? Visos gadījumos, kad ieņēmumi pēdējā pusgada laikā ir palielinājušies, ieteicams konsultēties ar darba devēju. Viena no iespējām ir piemērot ienākumiem nevis 20 % , bet gan 23 % IIN likmi vai arī lūgt darba devēju nepiemērot prognozēto neapliekamo minimumu. Ja gada beigās izrādīsies, ka darba ņēmējs nodokļos ir samaksājis vairāk, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, valsts šo naudu atmaksās. Atgādinām, ka savam nodokļa maksātāja statusam un samaksātajiem nodokļiem ikviens darba ņēmējs var sekot līdzi EDS (Elektroniskās deklarēšanas sistēmā) sadaļā “Pārskati”. Arī VID prognozēto neapliekamo minimumu jebkura persona var redzēt, ielogojoties savā VID EDS kontā. Sākumlapā parādās sadaļa "Algas nodokļa grāmatiņa". Atverot šo sadaļu, būs redzams ieraksts "Prognozētais mēneša neapliekamais minimums". Ja tur parādās "0", VID prognozēto neapliekamo minimumu darba devējs nepiemēros, bet ja parādās kāda cita vērtība – tā arī būs personai piemērojamais prognozētais mēneša neapliekamais minimums.  Kā mainīsies ienākumi, ja esat tikko atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma? Jaunā nodokļu reforma paredzējusi algu pieaugumu dažādām sabiedrības grupām, t.sk. ģimenēm ar bērniem, jo ne tikai samazināta IIN (Iedzīvotāju ienākuma nodokļa) likme un ieviests VID prognozētais neapliekamais minimums, bet palielināti arī atvieglojumi par apgādājamo. No 1. marta visas ģimenes, kurās aug vairāk nekā divi bērni no 1 līdz 20 gadu vecumam, ik mēnesi saņems piemaksas ģimenes valsts pabalstam: par diviem bērniem – 10 eiro, par trim bērniem – 66 eiro, par katru nākamo bērnu – par 50 eiro vairāk, proti, par četriem bērniem – 116 eiro, par pieciem bērniem – 166 eiro, bet par sešiem bērniem – 216 eiro. Taču jaunā nodokļu reforma atsevišķām grupām liek arī būt vērīgām, lai nodokļu reformas ieguvumi būtu redzami uzreiz, nevis tikai gada beigās. Viena no šādām grupām ir jaunās māmiņas, kas tikko atgriezušās no bērna kopšanas atvaļinājuma. Kā nodokļu reforma skar māmiņas? Piemēram, Jana ir jaunā māmiņa, kura darba gaitas uzsāka 2018. gada janvārī. Viņas darba alga ir 1200 eiro uz rokas jeb pēc nodokļu nomaksas. VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums laika periodā no 2018.gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam ir 100 eiro mēnesī, jo periodā no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30.  septembrim ienākumi nav gūti*. Tā kā pašreizējie ikmēneša ienākumi ir virs 1000 eiro, tad pārrēķina rezultātā diferencētā neapliekamā minimuma dēļ veidosies nodokļa parāds 140 eiro. Ko darīt, lai šāda situācija neizveidotos? Visos gadījumos, kad ieņēmumi 2018. gadā sagaidāmi lielāki nekā 2017. gadā, ir ieteicams konsultēties ar grāmatvedi. Viena no iespējām ir lūgt darba devēju nepiemērot VID prognozēto neapliekamo minimumu un, ja gada beigās izrādīsies, ka darba ņēmējs nodokļos ir samaksājis vairāk, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, valsts šo naudu atmaksās. Kas notiks, ja neapliekamais minimums tiks piemērots lielāks, nekā tas ir realitātē? Šādā situācijā, VID pārskatot prognozēto neapliekamo minimumu (VID to prognozēs divas reizes gadā), tiks samazināts otrajam pusgadam prognozētais neapliekamais minimumus. Aprēķinot diferencēto neapliekamo minimumu par gadu, var rasties nodokļa piemaksas pienākums. Iesniedzot čekus par attaisnotajiem izdevumiem, piemēram, par medicīnu, izglītību, zobārstniecību vai citus attaisnotos izdevumus, par kuriem Jums pienākas naudas atmaksa no valsts, radušos piemaksu var mazināt. Jāatgādina, ka VID prognozēto neapliekamo minimumu piemēro tajā darba vietā gūtajiem ienākumiem, kuru algas nodokļu grāmatiņā esat atzīmējis kā galveno ienākumu gūšanas vietu.  Ja personas alga nav mainījusies pēdējā gada laikā un tā bijusi līdz 440 eiro, VID prognozēto neapliekamo minimumu piemēro pilnā apmērā jeb 200 eiro. Savukārt algām no 440 līdz 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums, pieaugot algai, samazināsies.  Ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī tas netiek piemērots. EDS – Tava nodokļu internetbanka Atgādinām, ka savam nodokļa maksātāja statusam un nomaksātajiem nodokļiem ikviens darba ņēmējs var sekot līdzi Elektroniskā deklarēšanas sistēma (EDS). Arī VID prognozēto neapliekamo minimumu jebkura persona var redzēt, ielogojoties savā VID EDS kontā. Sākumlapā parādās sadaļa "Algas nodokļa grāmatiņa". Atverot šo sadaļu, būs redzams ieraksts "Prognozētais mēneša neapliekamais minimums". Ja tur parādās "0", VID prognozēto neapliekamo minimumu darba devējs nepiemēros, bet ja parādās kāda cita vērtība – tā arī būs personai piemērojamais prognozētais mēneša neapliekamais minimums. *Ja personai iepriekš nav bijuši ienākumi, VID prognozētais neapliekamais minimums atbilst 1/12 daļai no maksimālā gada neapliekamā minimuma (200 eiro mēnesī), kas izdalīts ar 2 (2018. gadā – 100 eiro). Pensionāri saņems vairāk   Nodokļu reforma, kas stājusies spēkā no 2018. gada 1. janvāra, paredz vairākus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieguvumus. Tostarp arī neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām.   Ja 2017. gadā pensijām piemērojamais gada neapliekamais minimums bija 2820 eiro gadā jeb 235 eiro mēnesī, tad no šī gada 1. janvāra tas ir par 25 eiro lielāks, sasniedzot 250 eiro mēnesī. Nākamgad neapliekamais minimums palielināsies vēl par 20 eiro, bet 2020. gadā sasniegs jau 300 eiro mēnesī, kas dos taustāmu pienesumu pensionāru maciņos. Daļai pensionāru jābūt vērīgiem Strādājošajiem pensionāriem, kuri vienlaicīgi saņem gan pensiju, gan arī darba algu, līdz ar jaunajām izmaiņām nepieciešams sekot līdzi kopējam ienākumu apmēram, jo īpaši, ja tie ir lielāki par 1667 eiro mēnesī jeb 20 004 eiro gadā. Tā kā strādājošiem pensionāriem gan pensijai, gan arī darba algai piemēro samazināto 20 % IIN likmi, gada beigās var rasties situācija, ka nodokļos samaksāts mazāk nekā nepieciešams. Proti, tās personas, kuras saņem pensiju un papildus ir arī algots darbinieks (algas nodokļu grāmatiņa ir iesniegta darba vietā), gada ienākumi ir vairāk nekā 20 004 eiro, var saskarties ar situāciju, ka gada beigās veidojas nodokļu starpība. Jaunā kārtība paredz, ka ienākumiem līdz 20 004 eiro ir jāpiemēro samazinātā 20 % IIN likme, bet virs šīs summas – 23 % IIN likme. Ja visa gada garumā darba devējs, aprēķinot algu, piemēro 20 % IIN likmi, bet kopējie ienākumi (pensija + darba alga + iespējams arī citi ienākumi) pārsnieguši 20 004 eiro, cilvēkam valsts kasē var nākties piemaksāt to summu, par kuru nav samaksāti nodokļi. Piemēram, ja strādājošais pensionārs gadā būs nopelnījis 21 000 eiro un visu gadu viņš būs maksājis 20 % IIN likmi, tad par summu virs 20 004 eiro jeb 1996 eiro pensionāram var gada beigās nākties piemaksāta vēl 3 %, kas ir 59,88 eiro. Nodokļu starpību var kompensēt, iesniedzot čekus Tomēr tas nenozīmē, ka uzreiz būs jāver vaļā maciņš. Vispirms pārbaudiet, vai esat iesniedzis visus attaisnotos izdevumus, proti, čekus par medicīnas, izglītības un citiem attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem pienākas naudas atmaksa no valsts. Tādējādi šo summu, kuru nepieciešams piemaksāt nodokļos, var samazināt vai pat nosegt. Lai laikus novērstu nodokļa starpības rašanos, gadījumā, ja kopējie ienākumi ir lielāki un tie ik mēnesi pārsniedz 1667 eiro, ieteicams algas nodokļu grāmatiņā darbavietu neatzīmēt kā galveno ienākumu gūšanas vietu. Tādējādi darba algai jau savlaicīgi tiks piemērota 23 % IIN likme un gadam noslēdzoties, personai nenāksies piemaksāt trūkstošo IIN. Ja gada beigās izrādīsies, ka nodokļos ir samaksāts vairāk, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, valsts šo naudu atmaksās. Tāpat atgādinām - ja pensija ir mazāka par 235 eiro mēnesī, tad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pensijai nepiemēroto neapliekamā minimuma daļu var piemērot darba algai un saņemt nodokļa atmaksu. Piemērs Strādājošs pensionārs, kurš saņem algu 400 eiro un pensiju 200 eiro mēnesī, ja pensijai piemēro neapliekamo minimumu 250 eiro. Līdz ar nodokļu izmaiņām, kas spēkā stājušās ar šo gadu, pensionārs uz rokas (pēc nodokļu nomaksas) saņems 483,67 eiro, kas ir par 3,88 eiro vairāk nekā tas bija pagājušajā gadā. Turklāt, ja pensionārs gada laikā katru mēnesi saņem šādus ienākumus, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju, būs tiesīgs saņemt IIN atmaksu par neizmantoto pensionāra neapliekamo minimumu 120 eiro apmērā (250 eiro neapliekamais minimums - 200 izmantotais neapliekamais minimums) x 20 % = 10 eiro x 12 mēneši.   Alga Nodokļi 400 eiro 9,56 % VSAOI = 38,24 eiro 20 % IIN (ja darbavieta algas nodokļa grāmatiņā atzīmēta kā galvenā ienākumu gūšanas vieta) = 78,09 eiro   Pensija Nodokļi 200 eiro 0 % Uz rokas saņem: 400 – 38,24 – 78,09 + 200 = 483,67 eiro

05.06.2018