Remte

Remtes muiža/skola

Kad un kā cēlies Remtes muižas nosaukums nav zināms. Paula Racheļa izdotā grāmatā “Eliasa von der Recke” Remtes nosaukuma rakstība sastopama divējādā veidā: “Rempten’ un “Remten”. Vārds “Rempter” vai “Remter” latviski nozīmē “ēdama zāle.” Varbūt Remtei zināma nozīme bijusi ordeņa laikā, kā atpūtas vietai, ceļojumos no Dobeles un Jelgavas uz Kuldīgu.

1506. gadā ordeņmeistars Valters von Plettenbergs Remtes muižu uz lēņu tiesībām nodevis Ludviga von Butlāra rīcībā. Viņa dzimtas īpašumā Remtes muiža atradās 190 gadus.1696. gadā Magnus fon Butlārs Remtes muižu pārdevis Magnusam - Ernestam fon der Brinkenam. Pēdējā Remtes muižas īpašniece no Brinkenu ģimenes bijusi Agnesa – Elizabete Bruken ( Agnesa Elisabeth von Brucken gen. Fock).

Izsolē muiža nonāca 1722. gadā. Muižu 1723. gadā nopirka leitnants Fridrihs Kazimirs fon Brukens. Viņa meita Agnese Elizabeta pie pirmā vīra izdota jau 13 gadu vecumā, bet 1767. gadā aprecēja trešo vīru – Johanu Fridrihu fon Medemu, kurš 1780. gadā kļuva par Medemu dzimtas aizsācēju Remtes muižā. Kopš 1799. gada Remtes kungs iegūst grāfa titulu.

Nākamais īpašnieks Konrāds Medems iesāka apjomīgu Remtes muižas kompleksa celtniecību. No 1980. gada līdz 1900. gadam Remtē iekārtota moderna pienotava, elektriskā spēkstacija ar akumulatoriem. Pārbūvēta jaunā pils. Uzcelta mazā arhitektūra, Lāču būda, Moku kambari, Jāņa pagrabs, Čūsku vāze, Medību tornis, Peldu tornis, Lapene.

Remtes muiža ir Latvijas mākslas piemineklis.

Remtes parks

Pili ieskauj plašs (26 ha) 19. gs. Sākumā veidots ainavu parks, kuru bez daudzveidīgiem stādījumiem ainaviski bagātina arī dīķi un kanālu sistēma. Parkā savulaik atradušies arī vairāki skulpturāli pieminekļi, bet līdz mūsu dienām saglabājušās tikai mazās arhitektūras formas un objekti – Medību tornis, kur grāfu laikā ēstas brokastis, Lāču būda, kur mitināti grāfa iegādātie lācēni, Lapene, Moku kambaris un Mīlestības saliņa. Parka malā aug Mīlestības ozols (apkārtmērs – 5,3 m), kur jaunlaulātie sien stipras mīlestības mezglus. Līdzās parkam plešas Remtes ezers (75,5 ha), no kura iztek Viesatas upīte. Līdzās ezeram paceļas 19. gs. vidū neogotikas formās celtais Peldu tornis. Ezera austrumu krastā atrodas kāds akmens, kas pēc nostāstiem ap 1800. g. Esot atvests no Somijas jūrmalas.

Remtes ev. luteriskā baznīca

Remtes baznīca celta no 1775. līdz 1780. g. par Remtes muižas īpašnieku valsts grāfa Johana Frīdriha fon Medema un viņa trešās sievas Agneses Elizabetes, dzimušas Brukenas-Fokas, līdzekļiem. Vēl tagad baznīcas portālu rotā akmenī kalts abu baznīcas patronu alianses ģerbonis. 1945. g. 11. maijā, svinot uzvaru pār Vāciju, baznīcu aizdedzināja Padomju armijas karavīri un tā nodega. Ap 1970. g. baznīcas mūri tika pielāgoti noliktavas vajadzībām. Kopš 1992. g. baznīcā atkal notiek dievkalpojumi, bet 1997. g. atjaunota baznīcas torņa smaile. Kādreizējās altāra gleznas vietā tagad novietota altāra skulptūra – novadnieces tēlnieces Artas Dumpes dāvana.

Remtes bibliotēka

1946. g. Remtes bibliotēka ierīkota Pasta mājā. 1965. g. bibliotēkai piešķirts “Teicamas darba bibliotēkas” goda nosaukums.

1968. g. bibliotēka pārcelta uz Kultūras nama telpām. 1970. g. Remtes ciema bibliotēka piedalījās PSRS Tautas sasniegumu izstādē.

1984. g. saņēma Latvijas PSR Kultūras Ministrijas Goda rakstu. Bibliotēkas vadītāja piedalās Bibliotēku Biedrības kongresos, novadpētniecības konferencēs, pieredzes braucienos pa Latvijas un ārzemju bibliotēkām.

Bibliotēkā bērni piedalās “Bērnu žūrijas” grāmatu vērtēšanā, “Ziemeļvalstu literatūras ” lasījumos u.c. pasākumos.

Bibliotēka nodarbojas ar novadpētniecības materiālu vākšanu, piemēram, par tēlnieci A.Dumpi, aktieri A.Videnieku, aktrisi A.Kvālu, rakstnieku J. Jaunsudrabiņu, M.Siliņu, tulkotāju B.Jēgeri.