Gaiķi

Gaiķu akmens

Braucot pa Saldus – Vānes ceļu, pēc 6,8 km veiksmīgi esat nokļuvuši Gaiķu pagastā, par to liecina akmenī iekaltais uzraksts „GAIĶI”. Kāpēc Gaiķi? To vēl neesam noskaidrojuši, bet senlatviešiem „gaiķis” nozīmējis „nevaldāmais”, kas attiecināms uz dzīvniekiem, īpaši uz zirgiem. 

Gaiķu pagasts atrodas Brocēnu novads, pagasta centrs -   17 km attālumā no Brocēniem un 140 km no Rīgas. Tas robežojas ar Tukuma rajona Vānes un Zantes pagastiem, Saldus novadu, Saldus, Lutriņu, Jaunlutriņu un Šķēdes pagastiem. Mūsdienās ir izveidojies pagasta centrs Satiķi, kā arī vairāki mazciemi: Gaiķi, Lielsatiķi, Vecgaiķi. Pagastu apdzīvo ap 880 iedzīvotāju, iedzīvotāju blīvums 9,25 (skaits uz km2 ). Iedzīvotāju pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība- augkopība, lopkopība. No 1058,3 ha lielās zemes platības 52,1 % ir lauksaimnieciski izmantojamā zeme, 38,9% aizņem meži. 

2007. gadā reģistrētas 241 zemnieku saimniecības un 85 piemājas saimniecības. Lielākās zemnieku saimniecības „Pikšas”, „Griķi”, „Kloni”, „Kapenieki”, „Veclejnieki”. Lielākie uzņēmēji SIA „Satiķu vārpa”, „Rapšu lauks”, „Druvas Unguri”.

Gaiķu luterāņu baznīca – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, atrodas Gaiķu ciemā. Pirmā baznīca Gaiķos (kādreiz Muižciemā) celta ap 1640. gadu un bijusi no koka. Tagadējā baznīca celta 1658. gadā. 1684. gadā baznīcai piebūvēts tornis, bet 1817. gadā baznīca tika pilnīgi atjaunota. Baznīca interesanta ar tās aprīkojumu. Ar altāri un unikāliem gleznojumiem uz baznīcas solu durvīm. Baznīca bez īpašiem postījumiem pārdzīvojusi abus 20.gs pasaules karus. Notiek dievkalpojumi katra mēneša ceturtajā svētdienā, tāpat notiek Lieldienu un Ziemassvētku pasākumi, Eiropas kultūras mantojuma dienas. 2008. gadā baznīca atzīmēja 350 pastāvēšanas gadadienu.

Gaiķu pilskalns

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, atrodas starp Gaiķu un Vecgaiķu ciemiem, 1,1 km no Z no Gaiķiem pie Pilskalnu mājām Vecsatiķu dzirnavu dīķa D galā. Pilskalns ierīkots zemes stūrī starp divu strautu gravām 6-7 m augstā kalnā. Kalna malas stāvas, īpaši R pusē. 1998. gada 12-13. septembrī tika rīkots pasākumus Gaiķu pilskalnā Eiropas kultūras mantojuma dienas  „Latvijas pilskalni”, kad pilskalnā tika uzvilkts Eiropas karogs. 2006. gada maija mēnesī tika iezīmēta Kurzemes cietokšņa robeža, kāda tā bija 1945. gada 8. maijā, Gaiķos netālu no pilskalna, notika eglīšu stādīšanas talka, kurā piedalījās 14 sabiedriskas organizācijas un domubiedri. Talku rīkoja Saldus sadraudzības biedrība, Brāļu kapu komiteja un Gaiķu mednieku klubs.

Vecsatiķu liepu aleja

Valsts aizsardzības dabas objekts, atrodas Satiķu ciema centrā.  Apmēram 300 liepas stādītas divās rindās. Liepu alejas galā atrodas bijusī Vecsatiķu muiža ar parku un trīs dīķīšiem un bruģētu ceļu. Uz muižas pamatiem ir uzcelta pagastmāja ar piebūvēm, dzīvojamo ēku un tautas namu. 

Vecsatiķu, Alberta parki

Vecsatiķu, Alberta parkiatrodas Satiķu ciemata centrā. Vecsatiķu parkā daudzi koki ir izkrituši, jo stādīti muižas laikos, saglabājies purpursarkanais dižskābardis, sēru osis. Alberta parks ir 20 gadu vecs, to kolhoza laikā stādīja kolhoznieki un skolnieki dārznieka Alberta Štāla vadībā. Parkā atrodas 119 dažādu koku un krūmu. Ir izveidoti soliņi, atpūtas vietas, rīkotas parka sakopšanas talkas. 2006. gada 1. jūlijā notika parka atklāšanas un iesvētīšana. Parks tika nosaukts dārznieka Alberta vārdā. 

Imulas upes senleja

Pats lielākais lepnums un skaistums, tās kopējā platība ir 94,7 ha. Laika gaitā uz Imulas upes ir izveidots Vecsatiķu dzirnavu diķis 10,2 ha liels, un kas aizstiepjas līdz Gaiķu pilskalnam. Abas ūdenskrātuves kopā veido skaistu dabas ainavu komplektu. Imulas krastus krāšņo gan ievu kupenas, gan vītolu slejas un citu koku zaļumi, kas padara upes krastus skaistus un pievilcīgus. 

Pie Vecsatiķu dzirnavu dīķa

ir izveidota pludmale, kur var peldēties, sauļoties, uzspēlēt volejbolu, vai vienkārši atpūsties, pārrejot pāri koka tiltiņam apmeklēt Satiķu dabas taku, kas vairākkārt veidota izstrādājot projektus. Tā tūristus var pārsteigt ar skaistām dabas ainavām, īpatnējo apkārtnes veidojumu- te grava, paugurs un ieleja, te atkal grava un avots. Šāda ainava ir raksturīga Gaiķu pagastā. Neizpaliek arī dažādu augu un koku sugas un to īpatnējais veidojums, kā piemēram ozoli, no kuriem viens ir 5,7 m apkārtmērā, vairāku kopā saaugušu liepu kopa vai staltie bērzi. Apmeklējot dabas taku var padzerties un atpūsties pie avota, vai atrast naktsmītni speciāli izveidotā telšu vietā, pie paša dīķa, kur var gan pamakšķerēt zivis, izvārīt zupu pie ugunskura un paēst nojumē. 

Lauku tūrisms

Gaiķu pagastā labi var attīstīties lauku tūrisms, jo pati daba to ir izveidojusi  un nāk mums pretī. Iedzīvotāji, kuri dzīvo pie ūdenskrātuvēm to ir aptvēruši un veido skaistas savas sētas un apkārtni, lai varētu piesaistīt tūristus. Pasakaini skaisti ir ‘’Imulās” pie MIKANU saimniekiem un „Klonos” pie BOLTIKIEM, kuri izveidojuši atpūtas un telšu vietu birzītē netālu no Gaiķu pilskalna, pašlaik tiek celta arī viesu māja ar pirti. Neizpaliek arī izklaides īstiem vīriem ‘’Brūveru’’ saimniecības peinbola parkā „Dāre”. Dāres parkā ir padomāts par atpūtu gan lieliem, gan maziem. 

Kultūra

Tautas namā darbojas Gaiķu amatierteātris un sieviešu vokālais ansamblis. Amatierteātra režisore Vita Šteinberga prot ļoti labi uzrakstīt skečus pagasta aktieriem, ar ko teātris gūst labus panākumus ārpus pagasta robežām. Līdz ar to teātri daudzkārt aicina uzstāties ar saviem priekšnesumiem daudzos pagastos. Tautas nama telpas lielas un skaistas, par valsts investīcijas līdzekļiem tautas nama zālei tika veikts remonts. Līdz ar to ir iespēja organizēt dažāda rakstura pasākumus gan bērniem, vidējai paaudzei un pensionāriem. 

Skola

Gaiķu pamatskola atrodas Gaiķu muižas ēkā kopš 1920. gada. Šobrīd šeit mācās 1.-9. klašu skolēni un pirmsskolas vecuma bērni no 1,5 gadu vecuma. Vairāk informācijas: www.gaikuskola.lv

Netālu no skolas atrodas „Gaiķu pagasta un skolas vēstures krātuvīte”. Šeit  bieži viesi  ir skolēni, jo krātuvītē atrodami materiāli  par Gaiķu pagastu (no 1651. gada līdz mūsdienām) un skolu.