Jaunumi

Darbu uzsākusi jaunā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome

3.augustā Kuldīgā tika sasaukta Kurzemes reģiona pašvaldību vadītāju Kopsapulce, lai darbam turpmākajiem četriem gadiem apstirpinātu jauno Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomi. Attīstības padome ir Plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju Kopsapulcē ievēlēta koleģiāla institūcija, kura savas pilnvaras saglabā līdz brīdim, kad pēc kārtējām vietējo pašvaldību vēlēšanām Kopsapulce ievēl jaunu Attīstības padomi.3.augusta Kopsaulce jaunajā Attīstības padomē apstiprināja no 19 Kurzemes reģiona pašvaldībām izvirzītos Attīstības padomes dalībniekus: no Liepājas pilsētas Vilni Vitkovski (vietnieks Ģirts Kronbergs), no Ventspils pilsētas Jāni Vītoliņu (vietniece Igeta Gredzena), no Aizputes novada Juri Grasmani (vietnieks Andris Jankovskis), no Alsungas novada Daigu Kalniņu (vietnieks Grigorijs Rozentāls), no Brocēnu novada Solvitu Dūklavu (vietnieks Ārijs Sproģis), no Dundagas novada Aldi Feltu (vietnieks Madars Burnevics), no Durbes novada Ojāru Petrēvicu (vietnieks Andrejs Radzevičš), no Grobiņas novada Aivaru Priedolu (vietnieks Aivars Galeckis), no Kuldīgas novada Ingu Bērziņu (vietnieks Viktors Gotfridsons), no Nīcas novada Agri Petermani, no Pāvilostas novada Uldi Kristapsonu (vietnieks Gints Juriks), no Priekules novada Viju Jablonsku (vietnieks Ainars Cīrulis), no Rojas novada Evu Kārkliņu (vietnieks Haralds Valdemārs), no Rucavas novada Jāni Veitu (vietniece Daiga Ķēdže), no Saldus novada Reini Doniņu (vietnieks Māris Zusts), no Skrundas novada Loretu Robežnieci (vietnieks Aldis Zalgauckis), no Talsu novada Edgaru Zelderi (vietnieks Dainis Karols), no Vaiņodes novada Visvaldi Jansonu (vietnieks Oļegs Jurjevs) un no Venstpils novada Aivaru Mucenieku (vietnieks Māris Dadzis). Uzreiz pēc Kopsapulces notika jaunās Attīstības padomes sēde, kuras darba kārtības pirmais uzdevums bija ievēlēt Attīstības padomes vadību. Atzinīgi novērtējot līdzšinējās Attīstības padomes vadības darbu, klātesošie Attsītības padomes locekļi vienbalsīgi par Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju ievēlēja Kuldīgas novada domes priekšsēdetāju Ingu Bērziņu un par vietnieci Priekules novada domes priekšsēdētāju Viju Jablonsku. I.Bērziņa pēc atkārtotas ievēlēšanas Attīstības padomes priekšsēdētājas amatā izteica pateicību par izrādīto uzticību. Atskatoties uz aizvadīto darba cēlienu, I.Bērziņa atzinīgi novērtēja visas Attīstības padomes darbu un uzsvēra, ka darbs ir bijis konstruktīvs un koleģiāls, vienmēr jūtot kolēģu atbalstu kopīgā darba veikšanā. Attīstības padomes sēdes turpinājumā tika izskatīti visi darba kārtībā iekļautie jautājumi, t.sk. aktualizēta Kurzemes plānošanas reģiona pārtāvniecība turpmākajam periodam fondu/programmu uzraudzības/vadības komitejās un apstiprināts Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2015.-2020. gadam un Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030. gadam īstenošanas uzraudzības pārskats. Atskatoties uz paveikto 2017.gada 1.pusgadā, Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja E.Dreijere, informēja klātesošos par paveiktajiem darbiem. Plānošanas reģions ir aizvadījis spraigu darbu pārrobežu sadarbības projektu ieviešanā. Šajā laika periodā Kurzemes plānošanas reģions strādājis pie 10 pārrobežu sadarbības projektu ieviešanas, vēl 3 jau apstiprinātu projektu ieviešana tiks uzsākta 2017.gada 2.pusgadā, kā arī vēl 3 projektu pieteikumi ir sagatavoti projektu konkursiem. E.Dreijere uzsvēra, ka ir svarīgi, lai ieviešot projektus tiktu aptverts viss reģions un aicināja pašvaldības būt aktīvām iesaistoties projektos, kā arī izteica pateicību par līdzšinējo sadarbību.Vairāk informācijas par pirmo Attīstības padomes sēdi, darba kārtību un sniegtajām prezentācijām var skatīt šeit: http://kurzemesregions.lv/sakums/KPR_Attistibas_padome/AP_dokumentu_vietne

06.08.2017

Brocēnu novada pašvaldībā ir sākušās aktivitātes projekta “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei Brocēnu novadā” ietvaros.

Brocēnu novada pašvaldībā ir sākušās aktivitātes projekta “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei Brocēnu novadā” ietvaros.    Projekta mērķis ir, īstenojot vietēja mēroga pasākumus, uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem visiem Brocēnu novada iedzīvotājiem.   Projekta mērķa grupa ir visi Brocēnu novada iedzīvotāji,  bet jo īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas - iedzīvotāji, kuri dzīvo teritorijā ārpus pilsētas, trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji, bezdarbnieki, personas ar invaliditāti, iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem un bērni. Viens no projekta nosacījumiem paredz, ka līdz projekta īstenošanas beigām -  2019. gada 31. decembrim, aktivitātēs jāiesaista vismaz 999 iedzīvotāji no augstāk minētajām mērķa grupām. Projekta ietvaros plānoti dažādi, mērķa grupu interesēm atbilstoši veselību veicināšanas un slimību profilakses pasākumi – informatīvie semināri, atbalsta grupas, nometnes, fizisko aktivitāšu nodarbības, Veselības dienas un citi pasākumi. Pasākumi tiks organizēti visa novada teritorijā, tie vērsti uz iedzīvotāju dzīvesveida paradumu maiņu, informētības uzlabošanu un lielākas atbildības uzņemšanos par savu veselību. Visi plānotie pasākumi ir saistīti ar projektā noteiktajām tēmām: veselīgs uzturs, atkarības, garīgā veselība, reproduktīvā veselība, fiziskās aktivitātes un profilakse.  Augustā jau ir sākušās Brīvdabas vingrošanas nodarbības Brocēnu pludmalē treneres Evijas Bogdanovas vadībā - interesenti vēl var pievienoties. Ģimeņu biedrība “Ligzda”  noorganizējusi  divas nometnes bērniem “Prieks un veselība kustībā”.   Ar apstiprināto 2017. gada darba plānu var iepazīties pašvaldības mājas lapā sadaļā http://www.broceni.lv/pasvaldiba/projekti/news/pasakumi-vietejas-sabiedribas-veselibas-veicinasanai-un-slimibu-profilaksei-brocenu-novada un aicinām sekot aktuālai informācijai  mājas lapā un informācijas stendos.   Projekta kopējais finansējums ir 70619 eiro, no kuriem 85 % ir ESF finansējums, 15% - valsts budžeta finansējums.  “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei Brocēnu novadā” (Nr. Nr.9.2.4.2/16/I/086)  norisinās darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” 9.2.4.2. pasākuma “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” ietvaros. Projekts tiek finansēts no Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta līdzekļiem. Informāciju sagatavojusi projektu speciāliste Rudīte Muraševa

04.08.2017

Atstumt vai atbalstīt?

Katrs cilvēks, katrs bērns ir ar savu stāstu, pieredzi, vajadzībām un iespējām. Tādi ir arī bērni ar funkcionāliem traucējumiem, bērni, kas dzīvo bērnu namos, un pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī viņu ģimenes un piederīgie. Lai labāk izprastu tieši šo kurzemnieku vajadzības un veidotu iespējamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu reģiona pašvaldībās, šobrīd Kurzemē un arī citos reģionos ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu norisinās vērienīgs darbs.  Pirmais solis projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir veikts. Ir apzināts to cilvēku skaits katrā pašvaldībā, kuriem būtu noderīgi un nepieciešami pakalpojumi. Tagad plānošanas reģiona un SIA “SAFEGE Baltija” speciālisti, sadarbojoties ar reģiona pašvaldībām un nozares darbiniekiem, izvērtē esošo situāciju un meklē labākos risinājumus sociālo pakalpojumu attīstībai.  Visi bērni ir mūsu bērni Pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀK) datiem 2017.gada janvārī Kurzemes reģionā bija 1176 bērni, kuriem noteikta invaliditāte, t.sk. 577 bērni ar redzes, dzirdes, kustību un psihiskiem traucējumiem Daļa no tiem dzīvo ģimenēs, bet ir arī bērni, kuru tuvinieki nevar parūpēties par viņu labklājību dažādu iemeslu dēļ, piemēram, atkarības, vardarbība, pamešana novārtā un bērna vai vecāku veselības traucējumi, tāpēc viņi dzīvo aprūpes iestādēs. Kurzemes reģionā ir pieci bērnu nami jeb bērnu sociālās aprūpes centri, kuros 2017. gada janvārī sociālos pakalpojumus saņēma 157 bērni. Tas nepārprotami norāda uz nepieciešamību būtiski palielināt pašvaldībā ģimenēm sniedzamā atbalsta apjomu un daudzveidību, lai samazinātu risku bērniem nonākt institūcijās. Atbalstīt nevis atstumt Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvijā uzskaitē ar dažādiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem ir gandrīz 86 tūkstoši cilvēku, no tiem Kurzemē – 12 437. Jāatzīmē, ka pēc VDEĀK datiem šī gada sākumā Kurzemē tikai 3133 personām ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem bija noteikta invaliditāte, no tiem 522 cilvēkiem - 1. invaliditātes grupa, bet 2356 cilvēkiem - 2. invaliditātes grupa.  Savukārt Valsts sociālās aprūpes centrā (VSAC) „Kurzeme” un tā sešās filiālēs 2017. gada aprīlī dzīvoja 738 pieaugušie un bērni. Daudzi no tiem varētu dzīvot sabiedrībā, ja tiktu radīti tam piemēroti apstākļi un atbalsta sistēma dzīves vietā.   Viena formula neder visiem Šobrīd Kurzemē notiek individuāla vajadzību izvērtēšana 348 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Līdz aprīlim tika izvērtētas sociālo pakalpojumu vajadzības 277 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 126 bērniem, kas dzīvo bērnu namos. Šo izvērtējumu rezultāti tiks ņemti vērā izstrādājot iestāžu reorganizācijas plānus un deinstitucionalizācijas plānu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai pašvaldībās Kurzemē.  Situācija katrā Kurzemes pašvaldībā atšķiras. Ir pašvaldības, kurās ir tikai daži bērni ar funkcionāliem traucējumiem vai pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, kam nepieciešams atbalsts, taču ir tādas (piemēram, Liepāja, Ventspils, Talsu un Saldus novads), kurās ir jārod risinājumi vairākiem desmitiem bērnu un pieaugušo. Tas prasa mērķtiecīgu visu iesaistīto pušu darbu. Ir jāpadomā par nepieciešamajiem speciālistiem, infrastruktūru, iespējām sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotāju attieksmes maiņu pret šiem kurzemniekiem.  Kādā pašvaldībā piemērotākais risinājums būs dienas centri, grupu dzīvokļi, atbalsts audžuģimenēm un aizbildņiem, citās – aprūpe mājās vai atbalsts uzņēmējiem, kas nodarbinātu personas ar garīga rakstura traucējumiem vai cits variants. Iesaistītie “SAFEGE Baltija” speciālisti rūpīgi pārdomā un izvērtē gan katram cilvēkam nepieciešamo, gan meklē tieši katrai pašvaldībai un tās iedzīvotājiem piemērotāko sociālo pakalpojumu modeli.  Vasaras otrajā pusē pārrunāsim, vai piedāvātās idejas ir īstenojamas un atbilstošas. Notiks sabiedriskās apspriedes Kuldīgā, Ventspilī un Liepājā, kuru laikā uzklausīsim jūsu viedokli, lai kopīgi rastu labākos risinājumus. Projekts „Kurzeme visiem” tiek īstenots līdz 2022. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa, kura mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās esošo personu, tostarp bērnu, skaitu. Vairāk: www.kurzemevisiem.lv  Informāciju sagatavoja: SIA "SAFEGE BALTIJA" kurzeme_di@sagefe.lv

01.08.2017