Jaunumi

E-PRASMJU NEDĒĻA

No 2017. gada 27. marta līdz 2. aprīlim Latvijā notiks kārtējā Eiropas e-prasmju nedēļa, ko organizē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Nedēļas mērķis ir aicināt Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus pilnveidot savas digitālās prasmes, kā arī izmantot digitālās tehnoloģijas un pakalpojumus. Kā liecina Eiropas Komisijas dati, 45% Eiropas Savienības iedzīvotāju ir nepietiekamas digitālās prasmes, bet vairāk kā trešdaļai (37%) darbinieku trūkst digitālo prasmju. Latvijā “E-prasmju nedēļa” tiek organizēta Eiropas kampaņas “European Get Online week 2017” ietvaros un notiek jau astoto reizi. Tās mērķis ir demonstrēt digitālajā laikmetā dzīvojošajai sabiedrībai e-prasmju nozīmi darbā, karjeras attīstībā un cilvēka personiskajā izaugsmē. Šogad galvenās e-prasmju nedēļas tēmas ir:-Digitālā drošība:  kā droši izmantot internetu un digitālos rīkus, pasargāt savu digitālo identitāti un datus;-E-prasmes nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai  :  Kā rosināt jauniešu izvēlēties IKT  karjeru? Kādas prasmes nepieciešamas digitālajiem darbiem? Kādas digitālās prasmes un tehnoloģijas jāzina uzņēmējiem? -ePakalpojumi:  iepazīstināšana ar jaunākajiem  ePakalpojumiem un to mobilajām lietotnēm, risinājumus;“Katru gadu Latvija ir bijusi viena no aktīvākajām E-prasmju nedēļas dalībniecēm starp visām Eiropas valstīm.  2016. gadā E-prasmju nedēļā piedalījās vairāk nekā 22 tūkstoši dalībnieku, kopumā nedēļas organizēšanā iesaistījās 103 Latvijas novadi un pilsētas, norisinājās 788 dažādi pasākumi, kā arī bija iespēja sekot pasākumiem interneta tiešraidēs. Ceram uz aktīvu partneru un visas sabiedrības līdzdalību arī šogad,” uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa. „Digitālās drošības jautājumi kļūs arvien aktuālāki, jo prognozē, ka līdz 2022. gadam 80% no attīstīto valstu iedzīvotājiem pirkumus veiks internetā, bet 90% maksājumus veiks, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus. Savukārt runājot par nākotnes e-prasmēm, šeit paveras plaša perspektīva. Ir drošs pamats domāt, ka 65% no iedzīvotājiem, kuri pašreiz ir pirmskolas vecumā, nākotnē strādās profesijās, kādas vēl šodien nepazīstam – tie būs dažādi speciālisti datu apstrādē, digitālās vides drošības speciālisti, mobilo lietotņu izstrādātāji, digitālā mārketinga eksperti un citi,” uzsver vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Kaspars Gerhards. „Microsoft tic, ka jaunu e-prasmju apgūšana ikvienam paplašina karjeras iespējas un veicina personības izaugsmi. Mēs katru gadu atbalstām E-prasmju nedēļas rīkošanu Latvijā un īstenojam virkni savu aktivitāšu, lai attīstītu vajadzīgās prasmes un mazinātu digitālo plaisu sabiedrībā. Šogad nedēļas ietvaros iepazīstināsim jauniešus ar IKT nozares sniegtajām priekšrocībām un plašajām karjeras iespējām,” saka Renāte Strazdiņa, Microsoft Latvia vadītāja. “Gada nogalē LIKTA saņēma apstiprinājumu Microsoft YouthSpark projektam "Digitālās prasmes nākotnes darbam" 217 000 $ vērtībā, un e-prasmju nedēļu atklāsim ar pirmo projekta pasākumu,” piebilst Microsoft Latvia vadītāja. E-prasmju nedēļas laikā tiks organizēti gan centrālie pasākumi un diskusijas, kam varēs sekot līdz interneta tiešraidēs, gan arī pasākumi, kas notiks visos Latvijas reģionos: skolās un bibliotēkās, nevalstiskajās organizācijas, pašvaldībās un uzņēmumos. Būs iespējams pārbaudīt savas digitālās prasmes pašnovērtējuma testos un konkursos.E-prasmju nedēļas organizatori aicina pieteikties sadarbības partnerus dažādo izglītojošo aktivitāšu rīkošanā. Par “E-prasmju nedēļas” partneriem tiek aicinātas publiskā sektora organizācijas, ministrijas, valsts aģentūras u.c., tāpat arī IKT un citu nozaru uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un masu mediji. “E-prasmju nedēļas” partnerus aicinām  līdz 10. februārim reģistrēties mājas lapā “www.eprasmes.lv” un aizpildīt tajā atrodamo aktivitāšu pieteikuma formu. E-prasmju nedēļu Latvijā organizē LIKTA un VARAM ar valsts un privātā sektora partneriem un novadu pašvaldībām. E-prasmju nedēļas galvenie partneri ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs  un “Microsoft Latvia”. Plašāka informācija:Māra Jākobsone,LIKTA viceprezidente E.: eprasmes@likta.lv T.: 67311821

27.03.2017

Kurzemē sākta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana projekta „Kurzeme visiem” ietvaros

Kurzemes pašvaldībās sākta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu sniegšana pilngadīgām personām ar  garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm. Lai palielinātu Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem, projekta „Kurzeme visiem” ietvaros Kurzemes reģionā martā turpinās projekta mērķa grupu pārstāvju individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde. Izvērtēšanas rezultātā tiek noteikti un rekomendēti sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi. Ieteiktos un atbalsta plānā iekļautos pakalpojumus personas var saņemt dzīvesvietas pašvaldībā. Šobrīd viena pilngadīga persona ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) Kurzemē sākusi saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu. Papildus tam, lai novērstu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem nonākšanu ilgstošas aprūpes institūcijā, pašvaldībā var saņemt arī citus pakalpojumus, piemēram aprūpes pakalpojumu bērnam ar invaliditāti un “atelpas brīža” pakalpojumu bērna ģimenei. Aprūpes pakalpojumu var saņemt bērna līdz 4 g.v. ikdienas aprūpei un uzraudzībai, ja vecāki darba, mācību vai citas aizņemtības dēļ to nevar nodrošināt paši. Savukārt “atelpas brīža” pakalpojumu ģimene var saņemt, lai nodrošinātu īslaicīgu (līdz 30 diennaktīm gadā) bērna līdz 18 gadu vecumam aprūpi  un uzraudzību pie pakalpojuma sniedzēja.  Līdz šim vislielākā interese ir par “atelpas brīža” pakalpojuma saņemšanu, par kuru Kurzemes pašvaldībās saņemti 7 pieprasījumi, un aprūpes pakalpojumu bērniem ar invaliditāti, par kuru ir 4 pieprasījumi. Pakalpojumu sniegšana uzsākta Liepājas un Ventspils pilsētu, Grobiņas, Talsu, Mērsraga un Ventspils novadu pašvaldībās. Projekta „Kurzeme visiem” ietvaros personām ar GRT ir iespēja saņemt arī citus sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus: grupu dzīvokļus, specializētas darbnīcas, aprūpi mājās, atbalsta grupas un grupu nodarbības, kā arī speciālistu  konsultācijas un individuālo atbalstu, tai skaitā sociālā mentora pakalpojumu pārejai uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā. Savukārt bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes varēs saņemt atbalsta plānā iekļautos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus noteiktā apjomā. Par projekta apmaksātajiem pakalpojumiem un to pieejamību jāinteresējas pašvaldības sociālajā dienestā. Kurzemes plānošanas reģions prognozē, ka līdz ar visu atbalsta plānu izstrādi, augs arī sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu pieprasījums un to saņemšana. Projekta “Kurzeme visiem” mērķis ir palielināt Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Projekta īstenošanu līdz 2022.gadam līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%). Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos un to kopējais mērķis ir radīt Latvijā tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus sociālus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu. Lai saņemtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv Informāciju sagatavoja: Inese Siliņa projekta "Kurzeme visiem" sabiedrisko attiecību speciāliste inese.silina@kurzemesregions.lv

21.03.2017

Jauniešu diena ''Iedvesmojies''

Šā gada 10. martā Brocēnos aizvadīta 2017. gada Brocēnu novada jauniešu diena “Iedvesmojies”. Pasākumu apmeklēja sešdesmit brīnišķīgi un aktīvi jaunieši. Viss sākās ar domes priekšsēdētājas uzrunu, kurā tika aicināti jaunieši būt aktīviem un iesaistīties sabiedrībā notiekošajos procesos. Jauniešu dienu vadīja Jānis Vītols- aktīvs jauniešu līderis un Rīgas jauniešu centra “Kaņieris” vadītājs. Jānis jauniešus ar dažādam spēlēm un uzdevumiem saliedēja un ļāva sadraudzēties savā starpā. Jaunieši komandās devās arī pilsētas trasē ”Neiespējamā misija Brocēnos”, kur viņi veica dažādus uzdevumus, iepazinās ar pašvaldību iestādēm, kā Brocēnu novada pašvaldības domi, Sociālo dienestu, Pašvaldības policiju un jauniešu centru “Kopā”. Bija arī uzdevums atnest izdegušu spuldzīti, ar kuru jaunieši labi un ar humora devu tika galā, kāds atnesa pat mašīnas spuldzi. Pasākuma mērķis bija iedvesmot un aktivizēt jauniešus, tāpēc jaunieši dalījās un strādāja darba grupās. Darba grupas vadīja mūziķis Lauris Valters, keramiķe Andra Cvetkova, psiholoģe un literāte Kristīne Maka, Jauniešu centra “Kopā” vadītāja Egita Eversone un Jānis Vītols. Ar kopīgo iedvesmas stāstu dalījās uzņēmējs no Liepājas Artis Daugins,  kura uzstāšanās laikā jaunieši ne mirkli nenovērsa uzmanību, jo bija iedvesmojoši un ļoti interesanti. Viņš jauniešiem stāstīja un viņus motivēja, kā tiekties uz savu mērķi un, ka visa pamatā ir darbs un darīšana. Par izklaidi arī bija padomāts un DJ Ziggy “uzsauca” Brocēnu jauniešiem diskotēku. Paldies viņam! Kā turpinājums bija ballīte kopā ar DJ Mareku Našenieku. Ballītes laikā jauniešiem bija iespēja fotogrāfēties. Jaunieši pēc pasākuma atzina, ka tas bijis ļoti vērtīgs un nepieciešams un tādu vēlētos arī turpmāk. Par to liels prieks, un noteikti šī tradīcija tiks turpināta. Vēlos, lai jaunieši paši nāk ar savām idejām un iniciatīvām, ko viņi vēlētos un kas viņiem būtu svarīgs.  Viss virzās uz pozitīvu attīstību jaunatnes jomā Brocēnos, par to prieks. Paldies komandai, ar kuras palīdzību šis pasākums tapa: Brocēnu vidusskolas direktora vietniecei audzināšanas darbā Ditai Dubultai, Jauniešu centra “Kopā” vadītājai Egitai Eversonei un darbiniecei Ilzei Fišmeisterei, Remtes jaunatnes darbiniekam Edijam Dūklavam un Blīdenes jaunatnes darbiniecei Unai Remerei. Paldies jauniešiem, kuri iesaistījās pasākuma organizēšanā! Paldies visiem dalībniekiem! Uz tikšanos nākamajā gadā! Jauniešu dienas ''Iedvesmojies'' bildes atrodamas šeit: http://www.broceni.lv/novads/galerija/ Informāciju sagatavoja Aneta Rulle, Brocēnu novada pašvaldības  jaunatnes lietu speciāliste

15.03.2017

Par kopsapulcēm un apsaimniekošanas maksu

  SIA “Brocēnu siltums” šobrīd aktīvi informē iedzīvotājus par privatizēto māju pārņemšanu dzīvokļu īpašnieku valdījumā.   Dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs ne tikai par savu dzīvokli, bet arī par dzīvokļa īpašumam piederošo domājamo daļu no kopīpašuma. Kopīpašums ir vienots veselums, kurā ietilpst dzīvokļi, koplietošanas telpas, ēkas iekšējie inženiertehniskie tīkli, elektroapgādes sistēma, konstruktīvie elementi, pagrabs, jumts, pamati, dzīvojamai mājai pieguļošā teritorija. Lai dzīvojamā māja saglabātu savas funkcijas un ilgi kalpotu īpašniekiem, vizuāli labi izskatītos, tā obligāti ir jāapsaimnieko un jāpārvalda. Par dzīvojamo māju ir jārūpējas, jāuzrauga, laikus jāveic nepieciešamie remontdarbi. Šobrīd daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, uz pašvaldības pilnvarojuma pamata, apsaimnieko SIA „Brocēnu Siltums”, bet daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki māju var  apsaimniekot paši, veidojot dzīvokļu īpašnieku biedrību, vai arī dot pārvaldīšanas uzdevumu arī turpmāk veikt apsaimniekošanu un pārvaldīšanu uzņēmumam SIA „Brocēnu siltums”. Tāpat var uzticēt šo darbu veikt konkrētai pilnvarotajai personai vai arī dot pārvaldīšanas uzdevumu citam apsaimniekošanas uzņēmumam. Šis lēmums, kurš turpmāk būs mājas apsaimniekotājs ir ļoti svarīgs, tāpēc lūdzam un aicinām dzīvokļu īpašniekus piedalīties izsludinātajās kopsapulcē un aptaujās, aktīvi izlemt šo ļoti svarīgo jautājumu!   Zemāk uzskaitītas būtiskākās lietas par dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēm:  • Dzīvokļu īpašnieku lēmumi ir saistoši, ja „par” ir balsojuši vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašniekiem, tāpēc kopsapulcē svarīgs ir katrs un ikviens dzīvokļa īpašnieks.  • Katram dzīvokļu īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu īpašumu attiecīgajā mājā viņam pieder.   • Dzīvokļa īpašnieks var pilnvarot pārstāvi dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanai. Pilnvarai nav jābūt notariāli astiprinātai! Pietiek savu gribu uzrakstīt rakstiski un apliecināt to ar parakstu. Pilnvarot var jebkuru ģimenes locekli, kuram uzticaties, mājas vecāko vai kaimiņu. Pilnvaru varat uzrakstīt uz konkrēto vai vairākām citām kopsapulcēm, norādot termiņu, līdz kuram pilnvara derīga. Pilnvara obligāti būs jāiesniedz apsaimniekotāja pārstāvim. • Dzīvokļu īrniekiem nav balsstiesību.   Kopsapulcēs, kuras šobrīd rīko SIA „Brocēnu siltums” pamata jautājums ir katras  dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksa. Būtiskāko apsaimniekošanas maksas daļu veido likumā noteiktās obligātās pārvaldīšanas darbības. Tātad pats nosaukums jau dara zināmu, ka uzņēmums “Brocēnu siltums”, sastādot apsaimniekošanas izdevumu tāmes piedāvājumu, vadīsies tikai un vienīgi pēc valstī noteiktajiem un izdotajiem likumiem un normatīvajiem aktiem. Uzņēmumam obligātās darbības ir obligāti jāveic, savukārt dzīvokļu īpašniekiem šīs darbības obligāti ir jāfinansē.  Obligāto pārvaldīšanas darbību izmaksas ir atkarīgas no daudz un dažādiem aspektiem – apsaimniekojamās platības, mājai pieguļošas teritorijas uzkopjamās un pļaušanas platības, no siltumenerģijas padeves sistēmas, ūdens un kanalizācijas sistēmas uzturēšanas izmaksām, no dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšanas, no dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskā apkopes un kārtējiem remontiem, no daudz un dažādiem citiem izdevumiem, kurus ir noteicis likumdevējs, lai dzīvojamā māja saņemtu pašu nepieciešamāko uzraudzību un attiecīgi kalpotu saviem īpašniekiem.   Nākamā daļa, kas veido apsaimniekošanas maksu ir atlīdzība par mājas pārvaldīšanu. Atlīdzība par mājas pārvaldīšanu ir pārvaldīšanas pakalpojumu kopums, bez kuriem, apsaimniekojot māju, diemžēl, nevar iztikt. Atlīdzībā par mājas pārvaldīšanu ietilpst, piemēram, finanšu uzskaite, norēķini ar pakalpojumu sniedzējiem, nodokļu un gada pārskatu sagatavošana, finanšu un grāmatvedības dokumentu veidošana un saglabāšana, juridiskie un lietvedības pakalpojumi, līgumu slēgšana un parādu piedziņa un daudzi citi pakalpojumi, kas jāsniedz pārvaldniekam. Bet atkal – pārvaldniekam jāsniedz šie pakalpojumi, savukārt dzīvokļu īpašniekiem šiem pakalpojumiem jānodrošina finansējums.  Gan obligātās pārvaldīšanas darbības, gan mājas pārvaldīšanas pakalpojumu izmaksas katrai mājai aprēķina dzīvojamās mājas apsaimniekotājs un visa šī aprēķinātā summa tiek izlietota tikai augstākminēto darbu veikšanai, turklāt kopš 2016.gada 1.jūlija tā tiek aplikta ar valstī noteikto pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā.    Ar nodokli netiek apliktas citas pārvaldīšanas darbības jeb uzkrājums, kura apmēru, lielumu, summu, cik maksāt, atšķirībā no divām  augstākminētajām maksām, dzīvokļu īpašnieki nosaka paši. Uzkrājumam paredzēto naudu uzņēmums glabās atsevišķā katras mājas kontā un dzīvokļu īpašnieki ar šo uzkrāto naudu varēs rīkoties pēc saviem ieskatiem. Dzīvokļu īpašnieki ar balsu vairākumu varēs norādīt, kādiem darbiem un, cik daudz, no uzkrātā tērēt. Jo lielāku summu dzīvokļu īpašnieki savas mājas uzkrājuma kontā iemaksās, jo vairāk remontdarbus mājai varēs veikt. Dzīvojamai mājai nepieciešamie remontdarbi tādi, kā ūdens un kanalizācijas sistēmas stāvvadu un cauruļvadu nomaiņa, siltumapgādes sistēmas cauruļu nomaiņa, skursteņu pārmūrēšana, ventilācijas sistēmas sakārtošana, jumta nomaiņa, koplietošanas telpu logu un durvju nomaiņa un visi citi mājai nepieciešamie remontdarbi un sētas labiekārtošanas darbi notiks tikai un vienīgi no šīs uzkrājuma kontā iemaksātās naudas. Citu pārvaldīšanas darbību jeb uzkrājuma nauda būs atbilstoša dzīvokļu īpašnieku kopības gribai un maksātspējai.    Tātad, rezumējot visu augstākminēto, dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksu veidos trīs daļas: 1. OBLIGĀTĀS PĀRVALDĪŠANAS DARBĪBAS; 2. ATLĪDZĪBA PAR MĀJAS PĀRVALDĪŠANU; 3. CITAS PĀRVALDĪŠANAS DARBĪBAS JEB UZKRĀJUMS.   Atkārtoti vēršam uzmanību, ka katrai mājai apsaimniekošanas maksa būs citādāka, atbilstoša konkrētās dzīvojamās mājas izmaksu kopsummai. Katra apsaimniekošanas maksas daļa būs atšifrēta rēķinos.   Ar apsaimniekošanas maksu dzīvokļu īpašnieki netiek sodīti. Apsaimniekošanas maksu tie apsaimniekotājam maksā, lai dzīvotu sakoptā vidē, uzturētu, saglabātu savu dzīvojamo telpu.   Un visbeidzot - lai dzīvojamās mājas pārvaldīšana būtu pēc iespējas efektīvāka, aicinām izmantot arī dzīvokļu īpašnieku kopības iekšējos resursus, proti, izvirziet savā mājā mājas pilnvaroto pārstāvi vai vecāko, kuram uzticaties un, galvenais, kuram ir interese par to, kas notiek dzīvojamā mājā, kurā dzīvo viņš pats un viņa kaimiņi, kurš, dzīvokļu īpašnieku sniegto pilnvaru ietvaros,  aktīvi uzturēs komunikāciju starp dzīvokļu īpašniekiem un mājas apsaimniekotāja pārstāvi. Praksē ir pierādījies, ka veiksmīgas mājas apsaimniekošanā un pārvaldībā ir savstarpējā atgriezeniskā saite starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotāju.  Galvenais atcerēties, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki paši ir savas mājas saimnieki!  Informāciju sagatavoja SIA „Brocēnu siltums”  namu pārvaldniece Dace Vītoliņa

13.03.2017

Par pašvaldību policijas iesaistīšanos putnu gripas profilaksē

Ņemot vērā situāciju, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, t.sk. Latvijai kaimiņos esošajās, ir konstatēta augsti patogēnā putnu gripa, un ir sācies gājputnu atgriešanās periods, pastāv ļoti augsta iespējamība, ka šī slimība skars arī Latviju. Saslimšanas sekas mājputnu ganāmpulkos ir ne tikai putnu masveida nobeigšanās un inficētā ganāmpulka pilnīga iznīcināšana, bet arī mājputnu un to produktu pārvietošanas un tirdzniecības, t.sk. eksporta ierobežojumi, tādējādi apdraudot putnkopības nozares uzņēmējdarbību gan reģionos, gan valstī kopumā.Pārtikas un veterinārajam dienestam nav iespējams veikt pārbaudi katrā mājputnu turēšanas vietā. Tā kā viens no lielākajiem riskiem putnu gripas izplatībā ir mazie un vidējie mājputnu īpašnieki, kuri ne vienmēr ievēro slimības novēršanas pasākumus un ne vienmēr apzinās sekas, ko viņu nevērība var izraisīt, Pārtikas un veterinārais dienests lūdz Latvijas pašvaldības sniegt visu iespējamo atbalstu lauku iedzīvotāju informēšanā un ar pašvaldības policijas līdzdalību kontrolēt vai mājputni netiek izlaisti pagalmā vai turēti neatbilstošos āra aplokos.Saņemot informāciju vai konstatējot, ka netiek ievēroti biodrošības pasākumi, piemēram, mājputni netiek turēti telpās, aicinām izskaidrot īpašniekiem nepieciešamību ievērot mājputnu turēšanas nosacījumus, kā arī informēt par sekām to neievērošanas gadījumā. Ja īpašnieks šo informāciju neņem vērā un situāciju neuzlabo, lūdzam informēt Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo struktūrvienību.Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumos Nr.291 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” nosaka, ka putnu gripas draudu visaktuālākajā periodā - no 2017. gada2.marta līdz 2017. gada 31.maijam:- visi mājputni, neatkarīgi no to skaita un sugas jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem;- ir aizliegta izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām;- ir aizliegti tirgi, izstādes, skates un citi pasākumi, kuros iesaistīti mājputni.Noteikumi nosaka arī citus biodrošības pasākumus, kas īpašniekiem jāievēro jebkurā laika periodā, lai novērstu savu mājputnu saslimšanu un tālāku slimības izplatību. PUTNU GRIPAPutnu gripa ir akūta, lipīga putnu infekcijas slimība. Galvenie vīrusa pārnesēji un izplatītāji ir savvaļas putni, īpaši ūdensputni. MĀJPUTNIMājputni var inficēties, kontaktējoties ar inficētiem putniem, uzņemot vīrusu ar barību vai ūdeni, kā arī uzturoties inficētā (aptraipītā) ārējā vidē. Vīrusu var izplatīt arī ar aptraipītu aprīkojumu, olu kastēm, transportlīdzekļiem, pakaišiem u.c.Ja kaut viens mājputns Tavā saimniecībā saslims ar putnu gripu, būs jālikvidē un jāiznīcina pilnīgi viss mājputnu ganāmpulks. Ap Tavu saimniecību 3 kilometru rādiusā tiks noteikta aizsardzības zona un 10 kilometru rādiusā - uzraudzības zona. Tas nozīmē, ka visām kaimiņu saimniecībām un uzņēmumiem, kas ietilpst šajā teritorijā, būs ierobežojumi mājputnu un no tiem iegūtu produktu tirdzniecībai un pārvietošanai.Ja Tavi mājputni (arī tad, ja tas ir tikai viens) nebūs reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā (LDC), Tu nevarēsi saņemt kompensāciju par slimības dēļ likvidēto ganāmpulku.Ja novēro, ka Tavi mājputni mazāk ēd, strauji samazinās olu dējība, tie izskatās savārguši vai pat nobeidzas, nekavējoties ziņo veterinārārstam vai tuvākajai PVD teritoriālajai struktūrvienībai. BIODROŠĪBAVisu gadu, lai pasargātu mājputnus no saslimšanas ar putnu gripu, ievēro biodrošību:•  ierobežo nepiederošu personu piekļūšanu mājputnu turēšanas vietām;•  ievēro higiēnas pasākumus, veicot darba pienākumus (mazgā rokas ar ziepēm un karstu ūdeni, dezinficē apavus un rokas);•  glabā mājputnu barību un pakaišus savvaļas putniem nepieejamās vietās;•  mājputnu barošanu un dzirdināšanu organizē iekštelpās vai norobežotā teritorijā, nepieļaujot savvaļas putnu piekļūšanu;•  mājputnu dzirdināšanai neizmanto virszemes ūdenskrātuvēs iegūtu ūdeni;• ziņo praktizējošam veterinārārstam vai PVD par visiem gadījumiem, kad ir aizdomas par mājputnu saslimšanu.Laikā no 2017. gada 1. marta līdz 31. maijam:•  mājputnus turi slēgtās telpās*, novēršot to kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem;•  netirgojies ar mājputniem un inkubējamām olām;•  nepiedalies tirgos, izstādēs, skatēs un citos pasākumos ar mājputnu piedalīšanos; to norise ir aizliegta;•  nodrošini, ka darbiniekiem ir darba vai maiņas apģērbs un apavi (darba vai maiņas apģērbu un apavus lieto tikai mājputnu turēšanas vietā);Mājputnu turēšanas ierobežojumi, kā arī biodrošības pasākumi attiecas uz pilnīgi visām saimniecībām. Arī tādām, kurās tiek turēti tikai viens vai divi mājputni. Sevišķi piesardzības pasākumi jāievēro putnu novietnēs un putnu produktu ražotāju uzņēmumos.PVD aicina ziņot par gadījumiem, ja atrasti vairāki (vairāk par 3-5 putniem) vienkopus nobeigušies savvaļas putni, zvanot uz PVD uzticības tālruni - automātisko atbildētāju 67027402 vai arī vēršoties tuvākajā PVD teritoriālajā struktūrvienībā.* Slēgta telpa - kūts vai cita veida un konstrukcijas vieglāka būve, kura ir ar vai bez pamatiem un kura no augšas un sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas putnu (sevišķi ūdensputnu), kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu turēšanas, dzirdināšanas un barošanas vietai. Šī telpa var būt norobežota ar smalku sietu un noklāta ar drošu ūdensizturīgu jumtu. Tāpat slēgta telpa var būt arī tikai slēgta nojume.

09.03.2017