Jaunumi

„Profesiju dienās skolēniem” Dace Preisa no Brocēnu vidusskolas 12. klases iepazīstas ar mikrobiologa profesiju AS „Grindeks”

Nolūkā iepazīstināt dabaszinātnēs sekmīgākos un ieinteresētākos Latvijas skolēnus ar dažādu profesiju pārstāvju ikdienu farmācijas uzņēmumā, šogad jau devīto reizi AS „Grindeks” organizē projektu „Profesiju dienas skolēniem”. Starp 40 projekta dalībniekiem, kuri izvēlēti pēc 144 pieteikumu novērtēšanas, darbu uzņēmumā „Grindeks” iepazina arī Brocēnu vidusskolas 12. klases skolniece Dace Preisa.  Daces projekta pieteikuma vēstule atklāj, ka jaunietei ir īpaši ass prāts un tam viņa ļauj realizēties visos skolā apgūstamajos priekšmetos: „Mācos eksaktā virziena klasē, kur no dabaszinībām apgūstu ķīmiju, bioloģiju, fiziku un ģeogrāfiju. Šajos priekšmetos, tāpat kā visos pārējos, 12. klases pirmajā semestrī guvu teicamas sekmes – tikai 9 un 10, tāpēc arī skolotāji mani motivē piedalīties dažādās olimpiādēs un konkursos. Šogad piedalīšos septiņās olimpiādēs, tai skaitā arī Bioloģijas valsts olimpiādē.” Tieši gatavošanās pēdējai mudināja Daci nopietnāk domāt par jau šī gada rudenī gaidāmajām studijām un turpmāko karjeru, un tāpēc radusies interese iepazīt darba pienākumus „Grindeks” Kvalitātes kontroles laboratorijas mikrobioloģijas grupā.  Projekta ietvaros 14. februāri Dace pavadīja AS „Grindeks” Mikrobioloģijas grupas laboratorijā kopā ar vecāko mikrobioloģi Svetlanu Ričinu. „Līdz šim biju viesojusies arī betona ražošanas rūpnīcas ķīmijas laboratorijā, bet zāļu ražotnē, protams, secināju, ka kvalitātes un drošības prasības ir nesalīdzināmi augstākas – mani pārsteidza īpaši sterilā vide un augstā atbildība, kas gulstas uz katru darbinieku. Tas vairoja manu pārliecību par „Grindeks” ražoto zāļu augsto kvalitāti, tomēr šodien arī sapratu, ka darbs laboratorijā man būtu par vienmuļu, un, lai gan plānoju studēt farmāciju, sevi redzu profesijā, kur vairāk jātiekas ar cilvēkiem,” pēc dienas „Grindeks” iespaidos dalās Dace. „Grindeks” mikrobioloģe Svetlana Ričina, ar kuras darbu Dace iepazinās, secina: „Dace ir ļoti apzinīga un centīga. Kopā ieguvām vērtīgu atziņu –  viņai nebūtu piemērots rutīnas darbs vienatnē, kas raksturīgs ne vienam vien jaunietim, tāpēc vēlu, lai viņai izdodas atrast savu īsto vietu starp farmācijas nozares plašajām iespējām!” „Profesiju dienas skolēniem” šogad norisinās no 7. februāra līdz 7. martam. Projekta laikā „Grindeks” piedāvā iepazīt vienpadsmit farmācijas uzņēmumā pārstāvētas profesijas.Par „Grindeks” „Grindeks” ir starptautisks, vertikāli integrēts farmācijas uzņēmums Baltijas valstīs. Galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. Vidējais darbinieku skaits koncernā – apmēram 1000 darbinieku. „Grindeks” sadarbība ar Latvijas izglītības iestādēm turpinās jau daudzus gadus, un 2017. gadā mācību praksi „Grindeks” izgāja 41 students.Vairāk informācijas par uzņēmumu – www.grindeks.lvSekojiet uzņēmuma informācijai: Facebook.com/GrindeksASTwitter.com/AS_GrindeksYoutube.com/GrindeksLV; Kontakti:Ilze Gailīte AS „Grindeks” sabiedrisko attiecību speciālisteTel.: 6708336E-pasts: ilze.gailite@grindeks.lv

16.02.2018

Dīķa hokeja turnīrs Blīdenē "Jānīšos"

Šī pasākuma iniciators bija Kristiāns Neilands, jo pirms vairākiem gadiem jau bija noticis Hokeja turnīrs Blīdenē "Jānīšos", bet  tad vairākus gadus nebija īstas ziemas un pietiekoši labs ledus, un nevarēja šādu turnīru  sarīkot. Tad  pirms nedēļas ievietojām internetā informāciju un bijām pārsteigti, ka uz šādu turnīru pieteicās komandas no Jelgavas, Rīgas, Auces, Dobeles, Tukuma, Blīdenes, Saldus un Brocēniem, pavisam 10 komandas. Komandas izlozēja kurā apakšgrupā spēlēs un sacensības notika  uz diviem laukumiem. Un tā sīvā konkurencē 3. vietu ieguva komanda “Jelgava”, 2.vietā komanda “Zdeonosorokins” no Dobeles, bet 1.vietā komanda “Dūži” no Tukuma, kurā spēlēja Ingars Mucenieks,Ojārs Kļaviņš, Jānis Kļaviņš, Jānis Balsers, Mārtiņš Grečkovskis, ceturtajā vietā atstājot mūsu komandu no Blīdenes( Ģirts Šampiņš, Kristiāns Neilands, Aivis Pone, Viktors Zadvornijs, Elvis Audriņš). Arī bērnu komandas braši turēja līdzi lielajiem spēlētājiem. Paldies jauniešiem Kristiānam Neilandam, Dāvidam  Maagam, Kristam Rimšānam, Atim Bergmanim un Ģirtam Šampiņam, kuri piektdien sagatavoja un notīrīja laukumu. Paldies arī pārējiem, kuri piedalījās organizatoriskos darbos Laurim Bergmanim, Kristīnei Šampiņai, Kristīnei Kārkliņai Lipartei, Mārim Neilandam. Foto  Māris Neilands Informāciju sagatavoja:  Lita Neilande Brocēnu novada, Blīdenes pagasta  kultūras vadītāja T:  26370815 E:  litan@inbox.lv www.broceni.lv

15.02.2018

Brocēnu novada Dzimtsarakstu nodaļas demogrāfiskās situācijas attēlojums Brocēnu novadā pēdējo 5 gadu laikā

Demogrāfiskā situācija Brocēnu novadā 2017. gadā beidzot ir ar pozitīvu zīmi. Šāds rādītājs nav bijis pēdējos 10 gadus. Arī 2018. gadsiesākās ar jaundzimušo reģistrāciju, kas vieš cerību, ka arī šis gads būs bērniem bagāts.LaulībasSalīdzinājumā ar iepriekšējo (2016.) gadu, arī noslēgto laulību skaits Brocēnu nodaļā ir mazliet palielinājies – par 5 laulībām vairāk, kopā 23 noslēgtas laulības, no kurām viena noslēgta Gaiķu evaņģēliski luteriskajā baznīcā.Pērn ir bijušas arī izbraukuma laulības, pāri izvēlējušies gan atpūtas bāzi “Radi”, gan Remtes pagasta “Smuku muižu”. Ārī uz 2018. gada vasaru jau pieteiktas dažas izbraukuma laulības, jo mēs labprāt dodamies jebkur, kur mūs lūdz jaunais pāris, tikai ar noteikumu, kaizvēlētā vieta atbildīs likuma prasībām – piemērota laulības ceremonijai.Šķirto laulību skaits pērn ir tāds pats kā 2016. gadā - 7 laulības, kas ir par 6 laulībām mazāk kā 2015. gadā. Turpinājām iesākto tradīciju – pašvaldības atbalstītas bezmaksas laulības Starptautiskajā ģimenes dienā, kas ir 15.maijā (laulības notika 13.maijā). Šajā dienā Brocēnu novada pašvaldības domes zālē “JĀ!” vārdu teica trīs pāri. Pašvaldība arī turpmāk vēlas atbalstīt jaunās ģimenes un stiprināt viņu saites oficiāli, tādēļ aicinām pieteikties laulībām tos novada pārus, kuri vēlas izmantot iespēju un BEZ MAKSAS noslēgt laulību šī gada 12. maijā (kuri pirmie pieteiksies, varēs izvēlēties sev vēlamo laiku)! Laulības ceremoniju apmaksās pašvaldība, turklāt novada administratīvajā teritorijā deklarētie var saņemt “dāvanu” no Brocēnu pašvaldības iestādes “Sociālais dienests” – Eur 70,00, ja laulībā stājas pirmo reizi! Jaunos pārus ar derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem gaidīsim līdz 2018. gada 10. aprīlim! Pērn Brocēnu novadā izveidojās vēl viena jauna tradīcija – Ģimeņu vakars, kurā Brocēnu novada Kultūras un Izglītības centrā tikās deviņi precētie pāri. Arī šogad tradīcija netiks lauzta un pat datums ir tas pats – 17.februāris. Ģimeņu vakaram pieteikušies 14 pāri, kuri 2017. gadā atzīmēja savu 10., 15., 25., 30., 35., 40., 50. un pat 62. laulības gadadienu. Mans vēlējums – jaunie pāri, uzņemieties vairāk atbildību viens par otru un saviem bērniem, stipriniet ģimenes, stājoties laulībā, kopīgi veidosim spēcīgu novadu un stipru Latviju! Sargiet sevi un savus mīļos, rūpējieties par savu veselību!Veiksmīgu, mīlestības pilnu un saticīgu 2018. gadu! Administratīvā teritorija 2013. gads 2014. gads 2015. gads 2016. gads 2017. gads Brocēni 35 20 27 23 40 Cieceres pagasts 8 6 18 8 8 Blīdenes pagasts 5 4 4 7 7 Remtes pagasts 5 8 6 4 2 Gaiķu pagasts 4 8 11 6 7 Cits Latvijas novads - - - - 3 KOPĀ: 57 46 66 48 67 Brocēnu novadā reģistrēti 67 bērni, un tas ir par 19 bērniem vairāk kā 2016.gadā, kad tika reģistrēti 48 jaundzimušie. Jaundzimušo pulkā ir 40 meitenes un 27 zēni. Visvairāk bērnu reģistrēti Brocēnos – 40 bērni, Cieceres pagastā – 8, Blīdenes un Gaiķu pagastos – katrā pa 7, citos pagastos ārpus Brocēnu novada – 3 bērni, vismazāk – Remtes pagastā, tikai 2 bērniņi. Augusts ir bijis bērniem bagātākais mēnesis, kad nodaļā reģistrēti 11 jaundzimušie, septembrī – astoņi, bet vismazāk bērnu – novembrī, tikai viens. No visiem 67 pērn Brocēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētajiem bērniņiem - 37 bērni dzimuši laulībā, 25 – ar paternitātes atzīšanu, bet bez ziņām par tēvu – 5 mazulīši. Kā pirmais bērniņš ģimenē reģistrēti – 27, otrais – 30, trešais – 7, ceturtais – 1, piektais – 2 bērni. Arī 2017. gadā. gadā piedzimis viens dvīnīšu pāris – puisītis un meitenīte. Gada laikā divreiz reģistrēti vārdi: Amanda, Nora, Estere, Loreta, Marta, Gabriela, Andžela, Ieva un Emīlija, puisīšiem - Gustavs, Ralfs, Markuss. Divus vārdus vecāki devuši diviem puikām un divām meitenēm. Vecāki ir izvēlējušies savām atvasēm arī retāk sastopamus vārdus: Herkus, Ragnārs, Marsels, Ksanders, Dženija, Kira un Kerija (pat divas). Diemžēl – nav reģistrēts neviens Jānis un neviena Līga, arī kā otrais vārds nē. Brocēnu novada pašvaldība kopš 2014. gada organizē Brocēnu novada Jaundzimušo sveikšanas pasākumu, kurā pasniedz īpaši izgatavotas ķemmītes ar katra bērna vārdiņu, arī šogad “Mazo pēdiņu svētkos” jeb “ķemmīšu svētkos”, 3. februārī, Brocēnu kultūras un izglītības centra Lielajā Zālē sveicām tos jaundzimušos, kuri dzimuši un deklarēti vai reģistrēti Brocēnu novadā no 2017. gada 1. jūlija līdz 31.decembrim. Brocenu novadā mūžībā aizgājušo (2015. un 2016. gads) sadalījums pa vecuma grupām Vecums Skaits Sievietes Vīrieši 2016 2017 2016 2017 2016 2017  0 - 20 0 0 0 0 0 0 21 - 40 2 2 1 0 1 2 41 - 50 0 3 0 1 0 2 51 - 60 4 7 0 1 4 6 61 - 70 20 11 5 3 15 8 71 - 80 19 13 8 8 11 5   81 - 100 36 28 25 20 11 8 Kopā 81 64 39 33 42 31 2017. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, miršanas reģistrāciju skaits ir samazinājies par 17. Visvairāk mūžībā aiziet cilvēki pēc 81 gada vecuma. Vīriešu miršanas vecums ir palielinājies, mirst gados vecāki ļaudis, viens no bieži sastopamiem nāves cēloņiem ir fizioloģiskais vecums, neizpaliek sirds-asinsvadu slimības, smadzeņu insults un plaušu pneimonija. Visvairāk miršanas reģistrētas pavasarī – marta un aprīļa mēnešos (9 katrā), bet viszemākais mirstības rādītājs bijis septembrī, kad reģistrēti divi mūžībā aizgājušie. Informāciju sagatavoja Zane Sergejeva,Brocēnu novada pašvaldības dzimtsarakstu nodaļas vadītāja

14.02.2018

Efektīviem uzņēmumiem šogad samazinājušās izmaksas par elektroenerģiju

2018. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais obligātās iepirkumu komponentes (OIK) finansēšanas modelis, un februārī uzņēmumi saņēma pirmos elektroenerģijas rēķinus ar būtisku izmaksu samazinājumu energoefektīviem uzņēmumiem.   OIK finansēšanas modeļa maiņa ir viens no Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.   Rūpniecības atbalsta programmas pamatvirzieni ir saistīti ar nozares starptautiskās konkurētspējas kāpināšanu. Tie ietver vairāku pasākumu kopumu, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, kvalificēta darbaspēka piesaistei, ražotņu modernizācijai un paplašināšanai, kā arī eksporta veicināšanai un jaunu tirgu apgūšanai.   Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas vietējiem rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs. Līdz ar to jebkādi papildu maksājumi, kas tiek piemēroti par elektroenerģijas izmantošanu, vienmēr daudz spēcīgāk skars tieši rūpniecības uzņēmumus.   Tieši tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc no šā gada ir mainīts OIK finansēšanas modelis, sadalot to divās daļās – fiksētajā jeb jaudas komponentē, kas ir atkarīga no elektrības pieslēguma sprieguma pakāpes, un mainīgās daļas, kas veidojas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai. Tādejādi tiek mazināts gan neproporcionāli augstais OIK maksājumu slogs rūpniecības uzņēmumiem, gan arī uzņēmumi kopumā tiek stimulēti domāt par elektroenerģijas izmantošanas efektivitāti, pārvērtējot reāli nepieciešamās jaudas un atsakoties no liekā. Jau šobrīd varam teikt, ka efekts ir bijis pozitīvs, un daudzi uzņēmumi piesakās arī individuālajām konsultācijām AS “Sadales tīkls”, lai noskaidrotu savam uzņēmumam visoptimālākos elektroenerģijas piegādes risinājumus.   Pārbaudīt to, kā OIK maksājuma izmaiņas ietekmē katru uzņēmumu, iespējams AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” interneta mājaslapā: http://www.eptirgotajs.lv/oik-kalkulators/#/. Ja elektroenerģijas izdevumi, salīdzinājumā ar 2017. gadu, samazinās, tas liecina, ka uzņēmums elektroenerģijas pieslēgumu izmanto efektīvi, bet, ja izdevumi palielinās, tas visdrīzāk liecina par nepieciešamību izvērtēt pieslēguma izmantošanas efektivitāti.   Piemēram, kokapstrādes uzņēmums ar pieslēguma jaudas efektivitāti 50,9% šogad ietaupīs gandrīz 6000 eiro, ar 28% efektivitāti – gandrīz 3000 eiro.  Savukārt uzņēmumam, kura efektivitāte šobrīd ir tikai  7,8%, noteikti jādomā par efektivitātes palielināšanu, lai lieki nepārmaksātu.   Papildus Latvijas rūpniecības uzņēmumiem energoefektivitātes paaugstināšanai ES struktūrfondu programmās šobrīd ir pieejami 32,5 miljoni eiro. Ir izveidots arī Energoefektivitātes fonds, no kura valsts attīstības finanšu institūcija Altum turpmākajos gados atbalstīs dažādu energoefektivitātes pasākumu un risinājumu iedzīvināšanu Latvijas uzņēmumos.   Infografika: Zemākas elektroenerģijas izmaksas = konkurētspējīgāki uzņēmumi   Video: Rūpniecības atbalsta programma       Evita Urpena Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Tālrunis 67013193 E-pasts: evita.urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv Web: www.em.gov.lv; www.energoefektivakaeka.lv Twitter: @EM_gov_lv; @siltinam Youtube: http://www.youtube.com/dzivosiltak Facebook: http://www.facebook.com/siltinam Flickr: https://www.flickr.com/photos/ekonomikasministrija

13.02.2018