Cieceres ezers

 

   Cieceres ezers atrodas Saldus rajona centrālajā daļā (Saldus paugurainē), uz DR no Brocēniem un uz D no Rīgas – Liepājas ceļa.

 

   Cieceres ezers ir Subglaciālas izcelsmes ezers, viens no savdabīgākajiem Latvijas ezeriem. Cieceres ezers aizņem 276,8 ha lielu platību. Tā garums ir 9,7km (D-Z), lielākais platums 0,7km, krasta līnija 21,5km. Ezers ir trešais dziļākais ezers Latvijā, tā vidējais dziļums ir 7,2m, lielākais dziļums 50m. Ezers atgādina upi (parasti tā platums nepārsniedz 200m) ar augstiem krastiem, kur vietām atsedzas kaļķakmeņi. Krasti pārsvarā ir sausi, ezera galos un ieteku vietās zemi un slapji. No ezera iztek Ciecere (garums 51km), lielākā pieteka ir Mazupe (16km), ko dažkārt uzskata par Cieceres augšteci.

 

  Z –D virzienā izstieptā ezera gultne aizņem ledāja paplašinātu pamatiežu plaisu, ar to saistās teika par pāršķelto Saldus pilskalnu. Teika vēstī – par kalnu ar caurumu vidū trepēm tajā. Pa tām ganu zēns nokāpis lejā, ieraudzījis pilsētu un ļaudis un tur arī cienāts. Kad ganu zēns atgriezies stāstījis, ka saldu ēdis, saldu dzēris, kalns pāršķēlies divās daļās. Viena palikusi uz Zvārdes, otra uz Brocēnu pusi. Tieši uz Z šāda plaisa konstatēta arī zem dziļās Imulas ielejas, līdz Abavai un Talsu apkārtnē. Ezera D gals pagriežas uz DA. Tai virzienā tālāk ir Zvārdes, Svētaiņu un Ķērkliņu ezers un Incēnu pilskalns.

 

  Cieceres ezera vidusposmā paplašinājumā atrodas vienīgā ezera sala, saukta arī Ozolu sala, kas ir botāniskais liegums.

  Ezers ir mezotrofs ezers, tā aizaugums ir tikai 5%. Ezerā mīt līdakas, asari, plauži, karpas, zuši, ālanti, sapali, ezera krastos sastopami dažādi ūdensputni, pārsvarā meža pīles, palienu pļavās arī griezes. Ezers ir piemērots atpūtai, izveidojušās daudz dabīgās peldvietas, ir iecienīta makšķernieku un ūdenssportistu vieta.